rebeka
17 March 2006 @ 07:34 am
dead  
Laipojot starp sasalušās zemes gabaliem, skatījos uz sarkano sauli un kaut kā ļoti atgādināja tuksnesī redzēto saullēktu.
Viena maģija visur. Dažas stundas pirms saules lēkta ir burvīgākās visā diennaktī. Tā tas bija to vienu Ēģiptē, tā tas ir arī šeit. Un viss, kas notiek šo pāris stundu laikā ir savādas auras apņemts. %^&&&$$$$%%%^^^
Es krāju iespaidus un pārdomas, kuri ar laiku kļūst par noslēpumiem. Un ir tāds prieks, ka esmu spējusi tos paturēt pie sevis.
šonakt izdomāju, ka nepiederu nevienam

un tad es eju mājās no vilciena, aukstais gaiss svētī un aizdzen cigarešu smaku no drēbēm
un tad man liekas, ka es gribu neredzēt sev apkārt esošo cilvēku patiesās sejas

un tas, ka saule tomēr uzlec, ir pierādījums tam, ka patiesās sejas ir vienmēr.