rebeka
26 November 2005 @ 12:25 am
Kvaita nais dej  
Daudz dazhaadu mazaaku un lielaaku prieku.
Bambuss un milziiga pukje no teeta, veel kaut kaads augs no braalja.
Mojito ar Anci un Agnesi dubultajaa kafijaa. Un sarunas, sarunas, sarunas...
Divas briiniskjiigas daavanas kartona kastees.
Sniegs. Atkal. Man par godu. Liels, balts un puukains. Un kriitoshs. Un tas nekas, ka tas sajauc manu ruupiigi veidoto pricheni, izsmeeree tushu.
Daudz interesantu sveikumu - gaidiitu un negaidiitu (taadeelj paarsteidzoshi)
Shoks par to, ko redzeeju savaa fakultaatee, kur aizvilkos uz gjeograafu tusinju savas vaardadienas ietvaros.
Nee, vinji nav normaali. Taa nav iespeejams dzert.
Tad es labaak ierindojos kuraa tur vietaa aiz vinjiem kaa veesturnieks, bet ar zinaamu kultuuru.
Sniegs... un sveetki beidzas.
Vaardadienas vienmeer savaa zinjaa ir izdevushaakas nekaa dzimshanas dienas.
Man bija jauki. Paldies jums par sho prieku!