rebeka
29 May 2005 @ 02:18 pm
Par postošo mieru un barojošo nemieru vai otrādi  

NEMIERS. Ne miers.

 

Kungs, dari mani brīvu no visa, kas Tevī nav...                                           Tas Kungs lai paceļ savu vaigu uz Tevi un dod Tev  mieru!                                       

Es gribu mieru. Es negribu šaubas, neticību, rūgtumu. Es gribu lai Tu, Dievs, man dod mieru par tiem cilvēkiem, kuri man ir dārgi. Es gribu to skurbinošo miera sajūtu sevī, kura kaut uz vienu vakaru pārmāc visas citas izjūtas manī.

Viss pasaulē nenotiek pēc principa - miers baro, nemiers posta. Ar skrituļslidām kuļoties no Torņkalna mājās daudz lēnāk nekā jebkad agrāk, es nolādēju tūkstoškārt šo karstumu. Nemiers ir arī negaiss, savelkas mākoņi, saceļas vējš. Un tad tikai maksimums pāris stundu un viss ir cauri. Nemiers veldzē zemi.

Nē, šodien es gribu mieru.