Man negribas rakstīt, ka man iet labi.
Jo, pirmkārt, ir citi, kuriem neiet labi un man negribas bāzt sejā savus panākumus un, otrkārt, atzīšos, ka nedaudz raustos (norakstot to uz māņticības vai velnszinkāvēl rēķina) par agru sapriecāties, jo jau rīt var viss būt galīgi garām.
Un tomēr- es esmu ļoti priecīga, laimīga, etc., etc.
Pats dīvainākais, ka es to nejūtos nopelnījusi. (un uzreiz tam pretī jautājums- vai viss šai dzīvē ir vai nav jānopelna?!)
Mani ir pārmācis slinkums...Un laiskums. Un tā tālāk.
Un es nezinu, ko lai iesāk, ja ir tik daudz brīva (nu vismaz relatīvi brīva) laika!