Ir patīkama brīvdienas izjūta. Un beigās viss izvērtās labi. Nekā nedarīšana un pēc tam nekā vērtīga nedarīšana pilsētas centrā. Un laikam pat nav bail. Un tas ir forši.
Izdomāju, ka pēc mēneša šinī nakts stundā saldi gulēšu un murgošu par gaidāmo rītu.
Mēnesis...08.06 uzmini nu, kas tas par datumu!
Pateikšu priekšā- ne manas kāzas, dzemdības, iesvētības un vēl visādas (nez kāpēc gribējās rupji nolamāties)...
Pārnācu mājās un, virtuvē ienākot, ar prieku konstatēju, ka mana mīļā ģimene tomēr visu toniku nav izdzērusi.
Un apelsīnu ledusskapī nekad nav bijis tik daudz.
Un man ir labi, labi, labi, lai arī mans lietderības koeficients šodien ļoti tuvojas nulles atzīmei.
Cik cilvēcīgi.
Paldies!:)

Piecēlos. Iekāpu dušā. Izkāpu laukā.
Lietoju ķermeņa eļļu un noķēpāju visas malas.
Iztīriju sēru no ausīm. Notīriju seju.
Ziema kaut kā ir pagājusi. Vairs nebūs biezu džemperu un nolieguma ar slapjiem matiem doties laukā. Un nebūs arī auksti. Un nebūs tumšs.
Vakarnakt beidzot iepazinos ar 1905. gada revolūciju. Labi, ka tā, jo to mums vēsturē aizmirsa iemācīt, bet šogad kā reizi aprit 100 gadi, kas nozīmē to, ka tā varētu būt esejas tēma eksāmenā un blabla, blabla,... .
Eu, nedaudz sāp tās ausis.
Gribas ģitāru atpakaļ, nopirkt mammai puķes un tā.
Un negribas braukt ar stopiem uz Iecavu, bet... bagātais dara, kā grib, nabagais- kā var. Tā kā meklējiet mani uz Bauskas šosejas šodien.
Jā, vispār šodien ir Mātes diena. Tā kā esiet labi bērni un atcerieties apsveikt (lai nu kurš būtu runājis)
Un vispār Kārli, šoreiz tā esmu es, kura paģēr tikties ar Tevi:)
Kā būs, ko?