Ēdu sviestmaizi un domāju to, ka pēc dažām minūtēm jāizbrauc no mājas, lai aizietu uz vienu stundu skolā.
Oficiāli bija jāiet uz trim stundām, tikai tad mēs ar kori braucam uz Žagarkalnu.
Njā. Pirmās 2 bija franču valodas. Tātad jautājums par iešanu uz pimajām 2 stundām atkrīt. Bet uz literatūru es gan aiziešu.
Īstenībā tajā žetonvakara raksturojumā, ko rakstīju par sevi, sākotnēji bija minēts, ka mani bez vēstures vēl interesē literatūra.
Bet es to izsvītroju laukā. Nu i nafig!
Pieņemu, ka manu literatūras skolotāju šāds fakts varētu pārsteigt un galu galā viņai varētu rasties jautājums - ja reiz man patīk literatūra, tad kādēļ es to nemācos. Nu jā. Smieklīgi, ka visu esmu jau iepriekš izdomājusi, pati mēdzu smieties, ja kāds cilvēks pirms pasācis ko darīt jau ir izdomājis visas iespējamās sekas. Bet laikam es esmu tāda pati.:) Tā kā pietiks smieties. Bet par sevi ir jāmāk arī pasmieties, tas ir pat ļoti veselīgi!
Tūlīt ierakstīšu 2 diskus un došos uz skolu.
Vēl kaut ko gribēju pateikt, bet aizmirsu. nu neko darīt.
Gribas maiju.

Es šonakt nogulēju 12 stundas. Pašsajūta ir vairāk nekā laba.:)

Un es jau zināju, ka tā būs. ES zināju, ka es apdomāšos un tomēr aizvākšu to pēdējo ierakstu, kas tapa ap plkst. 20.00
Ja Tu to esi redzējis, priecājies, vismaz daļa no manis Tev ir kļuvusi skaidrāka.
Ja ne...nē. Nāksies vien samierināties ar manu smaida masku uz sejas.
Ir taču viss skaisti, vai ne?