rebeka
18 February 2005 @ 09:38 pm
Zemenes jogurtā  
Jā, tas ir mans mīļākais muslis (vai kā viņu tur), vai, šķiet, šamējā piedeva.
Trīs vārdi man ir iesēdušies apziņā šo dienu laikā- borderlining un vēl 2, kurus šobrīd nespēju atcerēties.
Jā. Borderlining. Varbūt noslēgt robežlīgumu?
Cik labi, ka es māku murgot tā, ka reti kurš saprot.
Un vēl es gribēju uzrakstīt to, ka laikam priecājos par to, par ko raudātu citi.
Un gan jau ka kādudien es pati.
Man vienkārši pēdējā laikā ir daudz spēka. Un es kaut kā turos.
Būtu stulbi šos spēka resursus laist zudumā un pēcāk īdēt, ka man netika dota iespēja.
Es vakar lūdzu Dievu.
Es nesmēķēju kopš otrdienas. Ja izturēšu nedēļu, tad nesmēķēšu vispār.
Aj, plānais ledus.
Es veidoju sevi. Atkal. Un, manuprāt, pirmais, ko es varētu darīt lietas labā, ir neuzticēties visiem cilvēkiem. Paturēt sevī to pašu svarīgāko, to vispersoniskāko.
Pagaidām tās jau ir 2 lietas. Pienāks laiks, kad tās nāks gaismā, jo vienkārši būs pienācis laiks tam tā notikt.
Tikko bija "jauka" saruna ar kādu man mīļu cilvēku. Viņa pēdējā atbilde uz manu vēstuli mani pārliecināja, ka šis cilvēks ir pēdējais, ko es no savas pagātnes gribu padarīt par šodienu.
Nekas. Saņemies. Ir jauki runāt ar sevi.
Un vēl viens neprātīgs sapnis, ko es vakar izdomāju, sildoties Stockmann smaržu nodaļā un aizskatoties spogulī.
Ir viens cilvēks, kuru es gribu satikt vairāk par visu šai pasaulē. Un pieskaitiet to manam slimajam saprātam, egoismam, etc.
Tas cilvēks esmu es pati...Pirms 2 vai 3 gadiem.
Es gribētu satikt sevi.Vai kādu, kas ir tāds pats kā es tad, toreiz.
Es laikam sāku ticēt kaut kādiem fakinajiem "Īstajiem" cilvēkiem.
Tomēr, ja tā pilnīgi godīgi, es šaubos, ka ir tāds cilvēks, kurš atbilstu manām daudzajām prasībām.(Tas ir mans labais tonis-tikai prasīt, nekad-dot)
Bet pagaidām man tāda ir tikai viena.
Smieklīgi, bet...
Es gribu, lai man iedod padzerties. Lai tam cilvēkam ir, ko padzerties. Daudz.
Cik sakarīgi, vai ne?
 
 
Current Mood: letting him go
Current Music: es sameklēšu