Pirms gadiem 2 lasīju grāmatu "Harry Potter and the prisoner of Azkaban". Tur sava tiesa bija veltīta bubuļiem un to pievārēšanas mākslai. Instrukcija šāda- Bubulis tup, iespundēts skapī, viņu no skapja atbrīvo maģijas pasniedzējs un bubulis momentā pārvēršas tanī, no kā visvairāk bail cilvēkam, kurš tobrīd atrodas Bubuļa priekšā. Un, lai Bubuli pievārētu, skatoties tam, respektīvi, savām bailēm tieši sejā, jāsaka: "RIDICULOUS!" un jāiedomājas kaut kas gaišs un priecīgs, tad Bubulis ar skaļu krakšķi pārlūst un no baisā pārvēršas smieklīgajā.
Un tad man nāk prātā kaut kas no manas pašreizējās situācijas.
Izspēlējot to ainās, tas varētu izsskatīties aptuveni šādi:
es pieeju pie skapja, attaisu vaļā, ieraugu Bubuli un pār lūpām pārdabūju vārdu: "Ridiculous".
Bet Bubulis nepārvēršas smieklīgajā, vai arī es nespēju smieklīgo tai Bubulī saskatīt.
Un tad kārtējoreiz nākas atzīt, ka mērojos spēkiem ar kaut ko daudz stiprāku par mani.
Vai arī tas ir mans liktenis iekulties dažādos mēslos.
Es gribu, lai tas mani beidz vajāt!