Globāli dzīvot...hm...tā bija tikai kļūda, vārds globāli attiecināms vairāk uz mīlēt.
Man liekas, ka izaicinu savu likteni. Hm...vai es vispār tādam ticu. Tas jau pats par sevi ir jautājums. Es neapsveru katru savu vārdu, jo galu galā rakstos kā rebeka, nevis kā cilvēks, kuru pazīst mana otra žurnāla lietotāji, kuriem jau noteikti rodas kaut kādas asociācijas ar manis pateikto un manu personību kā tādu. Es gribu izbaudīt brīvību, ļaujot sev rakstīt kaut kādus atziņu uzplaiksnījumus bez konkrēta pamata.
Vai tad baznīca nesludina vispārmīlestību un visumīlestību?
Tā ir izteiksmes forma un arī konkrēta doma;
Cik esmu mācīta, visi man ir jāmīl vienādi.
Ko tad , Tavuprāt, es izaicinu?
Un es nezinu, vai tā pēdējā frāze var būt kā atgādinājums. Es tanī saskatu tikai savu egoismu.