Kāds cilvēks man šodien lasīja priekšā sarakstu, ko pats bija rūpīgi pāris mēnešu rakstījis, par lietām, ko viņš tobrīd vēlas, ik pa laikam papildinot tās, vai dažas izslēdzot no saraksta.
Ja mainījās domas par digitālo fotoaparātu, kameru un vistas spārniņiem.
Tad domas par diētu un iemīlēšanos nemainījās.
Vai cilvēkam ir normāli gribēt iemīlēties? Arī tad, ja jūtas ir vienpusējas, viņa grib iemīlēties.
Un nu es sēžu diezgan bēdīga mājās, pagulēšu brīdi- tad mācības.
Es arī gribu iemīlēties.
Jo man patīk dzīvot citiem cilvēkiem.
Es nespēju piedot un izturēt šo dzīvošanu tikai sev.
Es esmu egoisma kulminācijā.
Un atļaujos mest izaicinājumu, sakot, ka nekad nevarētu globāli dzīvot un mīlēt visus.
Ir maz to cilvēku, kurus uzskatu par savu rūpju vērtiem.
Gan jau kāds šo lasīs un domās- kas par briesmoni, šausmoni, etc.
Ja ar Tevi tā ir noticis, tad palasi manu bio.
Pārāk daudz melots. Noklusēts.
Noslēpties jau nevar.
Un arī šeit viss 100% netiek pateikts.
Bet kaut neliels ieskats tanī, kas mani uztrauc visvairāk.

Esmu savas skolas patriote. Ne administrācijas vai direktores.
Un es stāvēšu un kritīšu par savu skolas godu, lai vai kas.

Ārprāts, par kādiem sīkumiem gan man sāp galva.
Lasiet bio.