mani sapņi pēdējā laikā ir vienkārši graujoši
ar graujošiem notikumiem par graujošām tēmām
par visu to, ko nevienam nestāsta
tā laikam saucas zemapziņa, ne?
bet es nemaz nezināju, ka man tur ir tādi brīnumi
johaidī.

Un Le Mirail joprojām streiko, nasingduings ir mans otrais vārds, mācīties nemāku, negribu, nesanāk.
Angļi ir angliski, pat pārāk.
Un nav skaidras vīzijas par nākotni, kas pārsniedz tuvāko divu nedēļu robežas.
Varbūt Francijā cilvēki iemācās dzīvot mirklim. Varbūt viņi vienkārši ir pārāk tuvredzīgi, lai domātu par nākotni.
Vive la greve ir Francijas otrais vārds. Demonstrācijas ielās ir topošā vēsture. Streikā cilvēki neizkliedz naidīgus saukļus, bet piemēslo ielas, dzied no busiņu jumtiem, dedzina signālraķetes un daudz trokšņo.
Neparedzamība. Daudz.