(no subject)

May. 8th, 2018 | 05:25 pm

Atļaušos, lūdzu, jums vēl vienu, pedējo gabalu, kamēr uz skatuves nav sakāpuši visi nodzēstie benčiki. Neesmu gan noskaņots, bet vai jums, sanākušajiem, tas rūp?

Jūsu sinhronizētais smieklu vilnis tāpat pāršalksies pāri maniem izpūrušiem matiem

Jūsu stiklainās acis tāpat sadurs manā ķermenī kaktusa spalviņas

Jūsu nekustīgās plaukstas tikai atstaros prožekotra gaismas

Un es ģībšu jūsu priekšā, dziedot savu pēdējo meldiņu . Taču mana balss, pāri visam , kaut vai tikai man vienam ,
kaut vai tikai man vienam būs mierinājums ,

Ka ir vēl ļauts

Link | Piepildi | Add to Memories