Pa atvērtu logu pūš rīta dvesma,
Ārā šorīt nav saulains, diemžēl, vēlviena diena pelēkā
Nosviests bikšu pāris un vakardienas zeķes,
Modinātājpulkstenis ar savu griezošo, neglīto toni brēkā.

Zem ādas un muskuļiem
Man vienaldzīga šī diena gaidāmā.

Mistērija.
Mans prāts nerod vārdus izskaidrot, to, cik skaistas mēs visi esam grāmatas.
Un arvien. Esmu viens, šeit, meklēdams valodu. Neviens no jums mani nesaprot, jo ir spēcīgs pieradums ciest klusu un runāt citās mēlēs.

Cilvēki ir egoisti. Visi kā viens.
Cilvēki klausās vārdos un neklausās tonī. Dzird toni, bet neieklausās tajā dziļāk.
Cilvēki skatās sejā, bet neieskatās acīs. Redz acis, bet neienirst to dziļumā.
Cilvēki skatās spogulī, bet neieskatās sevī pa tiešo.