es sapratu savu kļūdu, kas mani bija novedusi līdz tik neciešamam garīgam stāvoklim. Tā bija bezdisciplīna.

bet cilvēki te - apkārt man - tādi kašķīgi un plānprātīgi. Kamdēļ man tādus? Man ir tikai viņa, kura man ir kā māsa un kā labākais draugs. taču ne tā, ka mīļotā.
kāpēc ne mīļotā? kamdēļ viņai neinteresē ne tikai mīlēt, bet arī mīlēties?