atlieciet mani kāds atpakaļ uz virszemes. laiks iet uz priekšu, bet es domās stāvu uz vietas. nav secinājumu, nav attīstības, nav tās virzības uz priekšu. tikai rutīna. iekšējā rutīna. ārpasaule pilnībā neatbilst rutīnas nosacījumiem, ārā nav rutīna. iekšējs nogurums no sevis. nogurums no manas neizlēmības.
pārāk liela ir mana un viņas raksturu atšķirība, pārāk mēs viens otru noliedzam. bet es viņu tāpat mīlu, taču nejau kā mīļoto, bet kā vienkārši draudzeni. un viņa mani arī. es tāāā, varu dzīvot arī bez viņas, nu TĀĀ varu. bet mana roka spītējas un piespiež telefonā zaļo klausulīti, kad uz displeja atrodas viņas vārds.