Sauleszaķīša · memuāri

Iziešana no paradīzes dārza- brīdis, kad cilvēks pārstāja ticēt, ka DABA spēj pilnībā viņu nodrošināt. Ādamābols atbild par spēju izbaudīt un izjust skaistumu un pilnību, par spēju sajust dievišķo dabā, paradīzes izjūtu šeit, uz Zemes. Brīdī, kad zaudējam ticību dabai, pazūd šīs ķermeņa daļas funkcija.
Cilvēka maksa par iziešanu no paradīzes dārza - pašiem savu augu audzēšana, dārzniecība, lopkopība, rūpes par to visu, vajadzība pēc cilvēciskiem vai sistēmiskiem starpniekiem sevis uzturēšanā.

Kurā brīdī tas noticis?
Kad tika iesēta pirmā šaubu sēkla?

Brīdī, kad CILVĒKS PATEICĀS NEVIS ĀBELEI, ZEMEI, DABAI, BET ČŪSKAI- starpniekam.

Visa reklāmas, reliģijas un tirdzniecības industrija ir balstīta uz sekojošu 3 stāvu principu, kas ir tik pat vecs, kā bībeles stāsts par Ādamu un Ievu:
Tiek iesēta šaubu sēkla (seed of doubt)- tiek piedāvāts risinājums (ko piedāvā cilvēks- starpnieks), tiek uzlikts laika limits.

Piemēram- saule rīt neuzlēks, bet ja tu ar manu palīdzību ziedosi saules dievam mielastu un jaunavu, tā uzlēks, bet tas ir jādara tagad, jo ir jau vakars!
vai
tavs veļas pulveris pietiekami labi neizmazgā traipus? Izmēģini manējo! Dari to šonedēļ, jo tik laba cena ir pēdējās dienas.
vai
tavs akmens darbarīks dara šo darbu ilgāk? Pamēģini šo, manu metāla darbarīku- izdarīsi darbu uz pusi ātrāk. Dari to drīz, lai paspētu novākt vairāk ražas jau šodien!

**

Hunter Gatherer Way.
Pirtiņu sarunas.

Dzīve ir mākslasdarbs un mēs – tās radītāji.
Viena pagale nedeg.
Dievs mūsos neieliek idejas, kuras mēs nespētu realizēt.
Komūnas ideja mani aizrauj divu iemeslu dēļ: Vēlme piederēt un vēlme dzīvot kaut kā augstāka labad. Ir ideja, ir domubiedri, rodas attiecības, kopēji mērķi.
Jau bērnībā manas omes mājas, kurās dzīvoju, bija rosības pilnas. Dārzs, gotiņa, darbs, daba, rotaļas, smiekli, nepārtraukts dzīvīgums. Visi ir vienlīdzīgi. Ikviens tiek uzklausīts neatkarīgi no tā vai tu esi pieaudzis vai mazs. Māja atradās maza ciemata pašā centrā un mūsu sēta bija vienīgā piekļuve peldvietai, līdz ar to visi peldēties gribētāji parasti gāja caur mūsu pagalmu. Ikviens bija gaidīts uz krūzi svaiga piena un reti kad mājā bija pilnīgs klusums. Tā ir mana bērnības zeme- drošākā vieta pasaulē. Tādas redzu savas mājas.
Šajos laikos, sevišķi pilsētās ir pazudusi tā dabīgā brīvības sajūta. Pār visu valda nauda vai tās trūkums- cilvēks pelna naudu nevis ģimenes, bet pašas naudas dēļ- bez naudas nav pajumtes, miera, ēdiena, ūdens, pat tualetes ir par maksu- dažs labs nevar no mājas iziet, ja nav naudas kabatā- sak’, ko tad es bez naudas, neko jau bez naudas nevar izdarīt. Viņš ir kļuvis par naudas vergu. Nauda sākusi izmantot cilvēku, nevis cilvēks naudu. Un tad brīnās, ka aizmirstas, ko nozīmē smieties, rotaļāties, sapņot, būt saskaņā ar sevi un dabu, elpot. Cilvēks bieži vien neapzinās, ka viņš ir radītājs, visās savās likstās vaino laika trūkumu, naudas trūkumu, pastāvošo sistēmu, citplanētiešus un mammu. Bet ja tu atver acis mazliet plašāk, sāc pamazām apzināties, ka patiesībā nekā nejauša šajā pasaulē nav. Viss ir likumsakarības. Visam ir savi iemesli un nekas, kas ar mums notiek, nav „tāpat vien”. Un tad tu kļūsti par Radītāju.
Sastapt cilvēkus, kurus mums jāsastop, dalīties tajā, ko esmu piedzīvojusi un apzinājusies, savstarpēji mācīties, atbalstīt, radīt, iepazīt, vērot, meditēt. Viss, ko mēs radām, ir spogulis tam, kādi esam mēs paši. Mēs pievelkam sev līdzīgos.
Komūnās mani iedvesmo ģimenes sajūta- Ričards Bahs ir teicis, ne vienmēr mūsu īstā ģimene ir tā, ar kuru dzīvojam zem viena jumta. Sastapt savus īstos dvēseles draugus un kopā ar viņiem būt, radīt un piedzīvot, sastapt ceļiniekus, mūžīgos meklētājus, kas atgādina par to, ka nekas neapstājas, viss vienmēr plūst un mainās. Ir kopīga ideja, kopīgs augstāks mērķis, rodas draudzība, kas ir kā mājas. Mājās ir patvērums, mājās tevi pieņem tādu kāds esi, palīdz pilnveidoties, saņemties, atsperties, lai dotos tālāk. Un atgrieztos.
Īpaši cilvēki mūsu dzīvē ienāk tikai divu iemeslu dēļ- lai mums kaut ko iemācītu, vai arī lai tur paliktu.
Tas ir pavisam vienkārši un brīvi. Kā bērnībā, tikai rotaļu laukuma iespējas kļuvušas neierobežotas.
I will make everything around me beautiful. It will be my life.

janvāris 2014.

no acīm pazūdot.

šodienas atziņa- galvenais, DARI to, ko jūti par sev vajadzīgu, neatliec! Sāc un viss pārējais sakārtosies pats no sevis! :) 1.feb.2011
**
Brīnišķīgi! Brīnumainā kārtā atkal brīnos par brīnumiem brīnumainajā brīnumpasaulē.. 6.feb 2011
**
Palaist vaļā. 7.feb.2011
**
Graužu burkānu un domāju. Šis ir jocīgākais 8. februāris, otrdiena, kādu man savā mūžā gadījies piedzīvot. 8.feb.2011
**
don't speak i can hear you. 9.feb2011
**
Maybe I should go and live amongst the animals.
**
first things first. 12.feb2011
**
tagad ir tā:
**
man patīk dzīve ar visiem tās mērfija likumiem.. (: 21.feb2011
**
viss ir viens pavediens. 9.sep.2015
**
Kāds ir tavs šīs dienas virsraksts?
**

...That our universe is driven by the vacuum, that the space between you and me connects us, that the information that is in the space divides in very specific scales and those scales makes up all of our reality and that we are part of those scales instead of matter being some kind of entity that comes out of nowhere, matter is just the result of the division of the structure of space itself and you are interacting with that structure every day, every second, every billionpart of a second.
Nassim Harmein