---
Padomju laikā - līdzās tam, ka muzikanti bija aizņemti ar vajadzīgo un "pareizo"
instrumentu iegādi - briesmas draudēja arī pavisam no citas puses. No līdzcilvēkiem,
kuriem bija par pienākumu uzlikts pieskatīt pārējos līdzpilsoņus. Lai: pasargātu no
pārliecīgas aizraušanās dažādiem "kapitālistu un imperiālistu kaitīgajām pretpadomju
lietām". Un dižā rokmūzika - jau nu pavisam noteikti bija bija ierindota "kaitīgajā
pusē". Aizsteidzoties notikumiem priekšā: šo rindu autors daudz vēlāk, tad- kad
3. Atmoda bija pilnajās sarkan-balt-sarkanajās burās - Latvijas Komunistiskās
partijas kongresā (1988. gadā/ kad komunisti sadalījās "gaišajos" un "patiesajos")
slavenais dzejnieks Jānis Peterss (vēl ilgi pirms tam, kad kā vēstnieks sāka pārstāvēt
Latviju nu jau pēcpadomju Krievijā...) uzrunā sacīja:" ... ka komunismam ienaidnieki
bija ASV, jaunatne un rokmūzika". Gaišs teiciens- ko atcerēšos ja ne līdz kapa malai,
tad ilgi gan...:))
---
Bet laikos, kad par šādu domāšanu vien varēja nokļūt Kolimā (pie Ziemeļledus okeāna
tagadējās Krievijas vidienē, kur kopš 30tajiem bija lēģeri polit-zekiem...), bija jau pirmie
drosmīgie rokmūziķi. Uz pašu sataisītas aparatūras jau pa kādām "The Slade", "Led Zeppelin",
dziesmai, pat "Uriah Heep" skaņdarbs "July Morning" atskanēja. Tā it kā starp citu, kādā
neafišētā skolas ballītē vai klases vakarā. Arīdzan kultūras namā tā patālāk no Rīgas, balles
vidū ieskanējās ... šis tas no "The Beatles" skaņdarbiem. Nepiesakot dziesmas
nosaukumu.
---
Jau tas vien, ka kādi "jauni gurķi" kādā dzīvoklī vai garāžā paši priekš sevis vien taisīja
"jaunās mūzikas troksni", radīja satraukumu blakus esošajiem iedzīvotājiem. Un sagadījās,
ka toreizējie pusmūža un vecāki "apzinīgie padomju pilsoņi", ne tikai nāca sarāt neapzinīgos
zeņķus, bet arīdzan - pa taisno taciņu ziņoja padomju "orgāniem" par dažu skaļo burlaku
uzvedību ("pretvalstisko māžošanos"). Un "kaitīgās mūzikas" propagandu. Ar visām no
tā izrietošajām sekām.
---
Tajos aizlaikos ir dzirdēts gadījiens, ka Pierīgā (laikam Pabažos) kādi superdrosminieki
(šā vārda pilnā nozīmē...) bija modernā manierē ar paštaisītām elektriskajām ģitārām...
sameistarojuši PSRS himnu. Ātri vien likumpaklausīgie funkcionāri tika ar šiem galā:
instrumenti iznīcināti, un paši izraidīti no tās apdzīvotās vietas. Hm....
---
Tas tā bija 70tajos. Bija mums jau iepazīts Maestro, bija Ringolds Ore, Zigfrīds Račiņš.
Bet bija - vēl tagad neizpētītā - "melnā mūzikas vēsture". Būtu interesanta tēma, ja kas,
kādam censonim... Un tas, kas toreiz "vijās" apkārt ap "izredzētajiem" (lasi-
pie šprices pielaistajiem) mūzikas cilvēkiem... arīdzan prasa papildus izziņas darbu.
---
Bet atgriežamies pie mūsu tēmas. Stagnatīvie 70tie aizgāja, nāca drusku gaišākās
70to beigas...
---
Turpinājums sekos!