---
Par muzicēšanas oriģinalitāti
-> par tēmu šajā rakstā ...
---
YEhhh... Guntars Račs, "Micrec" līdzīpašieks, nu kļuvis arīdzan (uz šo brīdi) arī par vadošo
publicistu Latvijas popmūzikas lietās. Tas ir cildināmi! Jāsecina: pārējie - popmūzikas
korepondenti, nu (varbūt pēc "pavēles no augšas") ir degradējušies par mūzikas
reportieriem. Vienkāršoti runājot: dzīvo "pamatskolas līmenī" (aizej, izdzer mūzikas organizatoru
sarūpēto šampanieti vai "skrūvi", apēd mūzikas organizatoru sarūpēto šašliku, un pēc tam
raksti "rozā tonī iekrāsotas" reportāžas no notikuma vietas ... un pirms tam arī kādu slēptas
reklāmas rakstu par to vai citu mākslinieku, koncertu/ kā nekā -> tas organizatoru "uzsauktais"
alus tomēr ir jāatstrādā...). Bet normāli-kārtīga publicistika pietrūkst. Bet ne par to šodien
ir pastāsts. Pastāsts šodien ir par svarīgu tēmu- mūzika un tās (ne-)kopēšana. Jeb par
to, ko tēmā TAJĀ RAKSTĀ apzināti vai neapzināti piemirsis pasacīt nedaudz augstāk
minētais kungs...
---
Izdomāju- ka RAKSTU nav ko ķidāt pa rindkopām. Taču gruntīga piebilde jau nu būtu jāsniedz... pat vairākās rindkopās...:)) Te rēgojas aizmetņi daudzām tēmām/ rakstu materiāliem. Bet
šoreiz laika trūkuma dēļ ierobežosimies. Tātad...
-------------------
* Vispirms, tīra matemātika. Pareizi... klavieru taustiņi ir nedaudz vairāk kā lauciņi uz šaha dēlīša... Klavierēm, tikai - 80-90 (atkarībā no konkrētā instrumenta modeļa) baltie taustiņi.
Tātad: ... hehe... sanāk 7,15x10 ar 118 nullēm liels skaitlis jeb kombinācijas, ko no tiem
var "izsist" vairāk vai mazāk spējīgs pianists (80! - jeb 80mit faktoriāls jebjeb 1x2x3... x79x80). Plus vēl 50+ melnie taustiņi (pustoņi). Neskaitot ne-temperētās (uz toņiem-pustoņiem nenoregulētie skaņu augstumi...) notis, neskaitot palīgskaņas (vēja troksni, vilciena, pērkona attālu dunoņu...utt., utjpr.). Tamdēļ uz šodienu - tā aptuveni pieņemot- esam visas apzinātās cilvēces garumā iztērējuši krietni mazāk par 0,001% "skaņu iespējas". Tātad: komponistiem/ oriģinālās mūzikas radītājiem tas lauciņš vēl ne tuvu nav uzarts.
* Dziesmu Svētki! Vēl joprojām uzskatu - TIE ir augstākie Dziesmu SVĒTKI Latvijā. Un:
tā ir patiesi pacilājoša sajūta, ka pie mums apmēram reizi piecgadē šāda kopdziedāšana
notiek. Pavisam nejauši (no LTV raidījuma "100grami kultūras" 7.11.07.) uzzināju, ka šī
tradīcija esot aizgūta no.... tā, ko tagad Vācijā sauc par "Oktoberfest". BET, ...!...
"tur" tā kopdziedāšanās tradīcija vēl pirms gadsimta panesusies tīri ikgadējā izklaides
virzienā. Kā zināms: tur vācieši un daudzie iebraucēji attiecīgo pusmēnesi rudens
pusē dzer miljoniem litru alu un drebelīgās "masu" balsīs dzied lētus (lai arī
populārus) šlāgerus. Tāds pseido-tautisks "tusiņš" ar mērķi piepelnīties... Mūsu
PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA ir tas, ka esam gājuši citā/ uz, ja tā varētu izteikties, garīgi-augšupejošu lidojumu tendētā virzienā. Šo vēsturiski aizgūto (kā nu izrādās) dziesmu lenti esam "pārdzemdējuši" mākslinieciski augstā kvalitātē. Un ne par velti ANO kultūras un izglītības apakš-organizācija (UNESCO) šo MŪSU VARENO TRADĪCIJU virza uz Vispasaules kultūras mantojuma
"zelta fondu". Ne tuvu ne katrā citā valstī šādi svētki ir pieejami, lai gan - augstvērtīgi
koru dziesmu kolektīvi ir sastopami arī citviet aizrobežu zemēs. Tamdēļ nepievienošos
nevienam cilvēkam šīs Tradīcijas noniecināšanā...:(
* Atļaujos nepievienoties arī viedoklim par to, ka mums pietrūkstot tās jaunrades. Mūsu
uz mūziku tendētās smadzenes nav ne par "100gramiem" sliktākas par tām, kuras
"nēsā" cilvēki Vācijā, ASV, Zviedrijā, Honkongā un vēl daudzkur citur visā daudzveidīgajā
Zemes virskārtā. Tas, ka neesam apdalīti jaunradē arīdzan neakadēmiskajā mūzikā,
liecina redzētais/ dzirdētais daudzos forumos (pop- un rokmūzikas festivālos). Tiesa,
ne pirmā pirmā līmeņa publicitātes mūz-saietos. Ja ir slinkums tos festus pagodināt
ar savu klātbūtni, tad pavērosim mūzikas brigādes zem alternative.lv, zem draugiem.lv (mūzikas
sadaļā) un visbeidzot arī Māra Žigata organizēto "nokiapoenstage.lv" pasācienu:))
Jautājums ir pavisam par ko citu - vai kādam šī jaunrade ir vajadzīga vai izdevīga!????
* Vērojot vietējo "publisko telpu": jāsecina - NĒ, NAV IZDEVĪGA! Ne medijiem, ne arīdzan
tiem nedaudz atlikušajiem mūzikas izdevējiem:( Ir izdevīgs tas "mainstrīms" (no angļu val.-
tas "vidējais, parastais strāvojums"), tas no ārienes gan agrāk, gan arī tagad ievazātais un
joprojām importētais vidēji piezemētais / "parastais" līmenis.. mūzikā. Kas pasaulē (nez no
kurienes, nez kāpēc...) pieņemts kā komerciāli izdevīgākais.
* Godājamā GRača rakstā pieminēta tēze par to vieglāko ceļa iešanu. BET jājautā - kuri tad
ir tie vieglākie ceļa "gājēji"... Ne muzikanti (jaunie, nedaudz un daudz zināmie), bet gan...
mediji un tie paši izdevēji. JĀ, JĀ. Šajā no biznesa viedokļa ierobežotajā Latvijā mediji ir
ļoti atkarīgi no reitingiem, tirāžām. Tamdēļ tur dominē strādāšana "uz masām". Bet šīs
"masas": jau vairāk kā gadu desmitu dzīvo depresīvā, nomācošā gaisotnē. Kur ikdiena
piepildīta ar cīņu nepārtrauktās cenu un izmaksu lēcienos, stresu par darbaalgas
"palielināšanu" (jeb par iz-dzīvošanas minimumu). Kur jau "aizsaulē aizgājušās" visādas
"Baltijas bankas" paplucinājušas tagadējo pirmspensiju vecumu cilvēku ne-biezos maciņus,
kur pirmspensijas vecuma vecāku dēli un meitas (jeb nākamā paaudze) tikai tagad vārgi
sāk apzināties, ka nu LV viena gada budžeta apmērā saņemtais "dāsnais" kredīts būs jāatmaksā
(20-40 gadu laikā, to procesu būs spiesti pabeigt atkal nākamā paaudze- tagadējie
zīdaiņi...). Šāda pelēka ikdiena nu nekādīgi neveicina tās alkas pēc augstvērtīgas kultūras,
tostarp krāsainas skaņu mākslas.
* Uz šādu primitīvu "masu" attieksmi tikpat dāsni reaģē arīdzan mediji (šā jēdziena pilnā
spektrā...). Tā vienkārši: kādu "sinepju" dēļ būtu jāviedē par notiekošo klasiskajā, alternatīvajā
un džeza mūzikā? Ja pēc darbadienas nogurušajam Jānim vai Anniņai interesē tikai Madonas,
Perisas Hiltones vai "Bizbizmārītes" kārtējās dēkas. Ja pēc noguršas nedēļas pietiek spēka
relaksēties uz- vai zem-alusgalda "umpā umpā" ritmos pie atskaņu 4-rindēm!? Un-
kādu "sinepju" dēļ tiem pašiem mūzikas izdevējiem būtu jāiegulda finanses un citi resursi
kaut kādā tur atonālajā džezā ar vēja pieskaņu, ja labi zināms - ka šos attiecīgās mūzikas skaņu albumus pa taisno (neizpārdot) nāksies miskastē izbērt? Izveidojas tāds piezemēts apburtais
riņķis: medijiem+izdevējiem nav izdevīga augstā skaņu māksla tamdēļ, ka tāda nav plaši
pieprasīta. Bet patērētāju lokā šīs augstās prasības no mediju+izdevēju puses netiek
propagandētas. Muzikanti vispār ir ārpus spēles (ak... kādi vārdu kalambūri...)!!! Roka roku
mazgā. Ir šādas tādas aizdomas (nav šis jautājiens pētīts no manas- R.S. puses, ir tikai
pieņēmumi), ka kādiem ir izdevīgi (muzikāli) turēt apkārtējos "aitu bara" līmeņa domāšanā...
Galu galā arī - dažu mūzikas publicistu daži vārgie izsaucieni ir tikai klusa atbalss tuksnesī...
* Jautājiens - kura "puse" būs ar pirmējo iniciatīvu pārplēst šo apburto loku!? Vai mediji lielos
piegājienos būs gatavi ātri pazaudēt un tikai vēlāk ilgākā laikā atgūt reitingus caur krasu maiņu mūzikas propagandas piegājienā. Šodien pat neviens par to nav iepīkstējies (par saucēju
atbalsīm tuksnesī nerunāju...). Bet vēl maz-ticamāka no "tautas" jeb publikas puses būs kāda
trokšņaina demonstrācija vai pikets ar prasību paaugstināt "kultūrālību", hehehe...! Patreiz
mēs biezos slāņos rijam "informāciju" no "Privātās Dzīves" (un to midifikācijām - "Vakara
Ziņām", "Labām ziņām", "Kas jauns" u.c.) un jūtamies labi esam...hehehe. Drusku ticamākas lietas gaidāmas no doremi.lv puses, kur šis portāls sāk uzstāties kā medijis arīdzan...
* WOOW! Te nu godājamā GRača aizbildniecībā esošās kompānijas ("Micrec", "MicrecPM",
miscrecmusic.lv, doremi.lv) varētu uzstāties ar kādu vērā ņemamu iniciatīvu. Tā teikt- pāriet
no vārdiem uz darbiem. Iespējas ir krietni lielas (patreiz lielākas kā man - R.S.). Nu, sacīsim,
bez komerciāla domu piegājiena, bez iepriekšējas vēlmes "uzvā..." (weeee, sorry, piedošanu-
publiskajā saskarsmē nosolījos nelietot vārdiņu "uzvārīties", bet nejauši gandrīz izspruka - R.S.)
...nopelnīt -> reiz uzrīkot "Pavasara nepieradināto skaņu" festivālu, kur visiem būtu ļauts
izpausties mākslas ->ausīm spektrā!?? Pie viena pieaicinot žūriju, kas atsijātu pavisam
primitīvos/pliekanos uzdrīkstējušos. Ja negribam rīkoties, tad tajā pašā doremi.lv portālā
varētu ieviest ziņas no dažādas alternatīvas mūzikas apcirkņiem!? Dot savu ieguldījumu, pēc tam ar skaļu troksni sist dūres pie krūtīm un, priecīgi palecoties pusmetru virs zemes, brēkt: "mēs esam izdarījuši visu iespējamo"!!!:)) Tādējādi attālinot situāciju no tās, kad esam "copy-paste"
pārkopētāju mūzikas "masa".
* Un aizmirstie muzikanti! Jāsaka: garāžās/ bēniņos un patukšajos dzīvokļos, kur vairumā
dzimst dažādas mūzikas apvienības, visai bieža ir vēlme būt savādākiem. BET, tie- kuri nav
naivi domājoši - saprot, ka medijos un citur "aizies" tikai un vienīgi tad, ja kļūs vienlīdzīgāki
par vienlīdzīgākiem. Tas ir - kļūs "parasti", piezemēti. Naivajiem: kuri būs apdauzījušies
gar glumajām vienaldzības sienām publiskajā telpā, ir viens ceļš - depresija ar sekojošu
alkoholismu, narkomāniju un jo drīzu aiziešanu citā saulē. Nu, varbūt labākajā gadījumā ar
dzīves virziena maiņu prom no šīs apnikušās muzicēšanas četrās sienās.
* Tādas nu tās domas šodien pasprukušas. Vai piedzīvosim "dziesmoto atmodu"...hehe..
pašā dziesmā!??? Ko, cienījamie lasītāji!??

Rakstīja Raitis Sametis