----
Ievadam. Tas, ka parādās kādu publicistu/ un GRačs viennozīmīgi arī pie
šās brālības pieskaitāms- ne tuvu ne pirmais raksta gals par šo
tēmu ir no šās Personības/ raksti par LV mūziku--> tas ir bezgala apsveicami.
JO, šāda veida polemika ir dziļā deficītā. Tāpēc: ka nav aktuālitātes pieskaņa.
Ne pašai LV popmūzikai, ne arī "visam apkārt" tai...** Šis raksts
tīri tehniski sastāv no oriģinālā teksta citātiem, kas ielikti "--",
kam seko komentāri aiz zīmes "=>". Tātad...
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
"Šonedēļ atgriezos no komandējuma Vācijā, kur starptautiskā mūzikas foruma Popkomm laikā Berlīnē prezentēju kompānijas Mikrofona Ieraksti un Izdevniecība MicRec māksliniekus un autorus."
=> Un- drīz uzzināsim, kā tad pašiem "Popkomm'ā" būs gājis, un kādus māksliniekus
no "Mikrofona Ierakstiem" un "Izdevniecības MicRec" tur esam prezentējuši? Un
ar kādām sekmēm + vēlākiem rezultātiem!?? Es tur nebiju (ierobežotas naudas un
laika iespējas)...
---
"Bija bezgala interesanti un saistoši iepazīties arī ar jaunākajām tendencēm mūzikas biznesā Eiropā. Pirmais uzraksts, kas mani jo īpaši uzrunāja, ierodoties lidostā Rīga bija: "The country that sings!” (Zeme/valsts, kas dzied!).Cik jauki, es nodomāju. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuri šo saukli izdomājuši, patiesi tā uzskata un domā, ka tas ir kaut kas tāds ļoti īpašs tieši mūsu zemei. Protams, kontekstā ar šobrīd aktuālajiem “Dziedi ar..” šoviem, tāda pārliecība par šāda saukļa atbilstību realitātei var kādam arī šķist pamatota. Taču es nudien vairs tā nedomāju un nekad neesmu domājis. Šis sauklis acīmredzot vairāk pauž mūsu vēlmi būt tautai, kurai mūzikas kultūra ir neatņemama sastāvdaļa un dzīves nepieciešamība. Ja mēs arī esam tauta un zeme, kas dzied, tad mēs, vismaz pašreiz dziedam šķībi.Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē."
=> NĒE.... "The country that sings!” - nozīmē, ka Latvija ir patiesi dziedoša
zeme... Pirmām kārtām, ar to - ka mums ir patiesi varenie Dziesmu Svētki (visai tālu
citās valstīs jāpameklē pēc līdzīgiem liel-pasākumiem). Otrkārt, mūsu cilvēkiem
ir varena vēlēšanās muzicēt visās jomās, žanros. Par to liecina visdažādākās
aktivitātes. Pat ņemot vienu "šauru" jomu - pop&rokmūziku- katru nedēļu
notiek dažāda mēroga koncerti, festivāli, saieti... Par to liecina arī aktivitātes
pašmāju internetā un atskaņas citos medijos:) Tā ir liela Dāvana mūsu zemei - ka
Latvijas cilvēkiem šī vēlēšanās radīt mūziku tikai plaukst un zeļ tieši šobrīd.
Un ne tuvu nedziedam šķībi...
--
"Dažas manas pārdomas par šī brīža norisēm ar latviešu populāro un nepopulāro mūziku:
1. Latvijas stends starptautiskajā mūzikas pasākumā Popkomm izskatījās visbēdīgākais no visiem, vairāk kā 900 dažādu kompāniju un organizāciju stendiem. Šajā stendā varēja bez maksas saņemt visneaktuālākās latviešu mūzikas izlasi, kādu vien es jebkad biju redzējis un rokās turējis. To, ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda un citu labvēļu atbalstu bija sagatavojis Latvijas mūzikas informācijas centrs ar Ināru Jakuboni priekšgalā. Izlasi - Pop/Rock/Latvia/ < 2008 bija uzticēts sagatavot diplomētai mūzikas kritiķei Daigai Mazvērsītei. Bet izlasi Electronica/Latvia/ < 2008 bija apkopojuši Ināra Kreica, Guntis Bernāns un Renāte Auziņa. Elektroniskās mūzikas izlasē es atpazinu vienu cienīgu vārdu Martinez Gonzalez. Varbūt jūs pazīstat NGC-5128, OID, DJ Brain vs Inform, Vectrex vai -=UHU=-? Nenoliedzu šo neatzīto talantu perspektīvo izaugsmi, taču šobrīd aiz pseidonīmiem paslēpušies mūzikas copy_paste izpildītāji pasaules elektroniskās mūzikas kontekstā izklausās kā pēdējie amatieri, kuri piedevām operē ar zagtiem sempliem."
=> Nerunāsim par GR kunga pavājām zināšanām elektroniskās mūzikas jomā (uz to
jau norādīts gruntīgajos komentāros zem oriģinālā raksta/ by the way- arī šo rindu
autors nevar lielīties ar labu viedējumu šajā un vēl dažos mūz-novirzienos, jāmācās...)
BET, godājamam kungam ne tuvu ne pirmo reizi esmu pamanījis īpašību: "nolikt gar
zemi" visu un visus, kas nav zem Ku(i)nga "apakšas" vai vismaz zem stingras uzraudzības.
Šai Personībai, protams, ir tiesības (kā ikkatram no mums) uz savu viedokli. Tiesa,
šādā veidā pats (Kungs) var vienā jaukā dienā izprovocēt situāciju- ka pašu "noliek" gar
zemu. Tā filozofiski pļāpājot - katra darbība rada pretdarbību.
--
"Ja elektroniskās mūzikas sakarā vēl varētu man pret-argumentēt, ka es esmu par vecu, lai kaut ko saprastu no modernajām izpausmēm, tad mani būs grūti iebāzt maisā, kad runājam par latviešu Pop & Rock. Un šajā izlasē bija apkopotas pavisam dīvainas un pagalam neaktuālas lietas. Nu kam gan vēl, ja ne Daigai Mazvērsītei ienāktu prātā izlasi atklāt ar piecus gadus vecu Marie N dziesmu franču valodā un nobeigt to ar Rama Dance un Deus Sex Machina super neaktuāliem gabaliem no šī gadsimta sākuma? Kur slēpjas manas neizpratnes īpašais rūgtums? Nu, protams, ka faktā, ka šajā izlasē nav nevienas kompānijas Mikrofona Ieraksti mākslinieku dziesmas. Pat ne Detlef Zoo, kurš bija vienīgais Latvijas pārstāvis, kuram bija arī reāla iespēja šajā pasākumā uzstāties ar stundas garu programmu Popkomm Klubā 23, Berlīnē."
=> Ohooo, kā tad nu tā tieši varam secināt- ka tas vai cits mākslinieks nu būs aktuāls
vai neaktuāls??? Tas vēl "nav zvanīts", ja Latvijā vieni mūziķi kādreiz bija aktīvi- tad
viņi nebūs aktīvi arī attiecībā pret pārējo pasauli??? Lokālās un aiz-lokālās
aktivitātes (t.s. "aktuālisms") var laikā nesakrist. Otrkārt: jaunos māksliniekus
saulītē ievelk pazīstami un apsviedīgi producenti, menedžeri. Turklāt: 90%tos gadījumos
vadoties no subjektīvām sajūtām, klausoties vienu vai otru skaņu mākslu konkrētā
izpildītāja veikumā. Tikai 10%tos - tiek gudrots-> vai tas letiņš ir populārs savā
mazvalstiņā. Vismaz tādus "datus" sarunās ieguvu, kad uzdarbojos kādreiz Rīgā notiekošā
"Forte Rīga" divos pasācienos ("Midem" vai tā paša "Popkomm" vietējais pakaļdarinājums,
žēl - ka tā komanda, kas organizēja šos pasācienus, tik ātri iesvieda plinti krūmos
un šos mūs-forumus vairs neorganizē. Bet tas jau cits "story"...).
--
"No tā man atliek vien secināt, ka joprojām esam maza un kašķīga tautiņa pie jūras, kura dzīvo kokos un pārtiek no zivīm. Tāda sajūta mani pārņēma noklausoties šo super neaktuālo izlasi, kura tagad tiks prezentēta kā Latvijas eksporta prece arī tādos svarīgos pasākumos, kā pasaules mūzikas gadatirgus Womex un Midem."
=> Te nu gan daudzejādi jāpiekrīt raksta autoram. Ja par Latviju darām secinājumus pēc
dažām mūzikas izlasēm (promo-cd diskiem), kas tiek prezentētas aizrobežu mūzikas
tirgus saietos, tad tāds secinājums noteikti varētu rasties. TAČU: ikviens normāls
producents, menedžeris vai jebkāds interesents -> tāds patiess, kas vēlas iedziļināties
Latvijas mūzikas norisēs---> šo info savāks pats saviem spēkiem. Internets taču dod
šādu brīnišķīgu iespēju. BET, arī pašām Latvijas grupām un mūziķiem, kuriem nepietiek
tikai ar "vārīšanos vietējā dīķītī"-> ir brīnišķīgas un vēl nekad līdz šim
nebijušas iespējas caur to pašu "tīmekli" piedāvāties ārpasulē ieinteresētiem
cilvēkiem. Treškārt: lielo pasauli interesē mūsu eksotika, teiksim, sava veida
"latviešu Bjorkas", nevis "mainstrīms" - kas daudzejādā ziņā tiek kopēts no aizrobežu
pop-ikonām... Atsevišķa tēma atsevišķam rakstam. Ceturtkārt: pārfrāzēsim Ulmaņa
Pirmā teicienu -> ja ko vēlies no pasaules, tad pirmām kārtām padomā, ko pats
esi tai devis. Nu... GRača kunga pārstāvētajām mūz-biznesa firmām taču nu būtu
ar skubu jārīkojas, lai šo tukšuma (no GR vārdiem izrietošs...) robu aizpildīt.
Nevis "likt gar zemi" citus letiņus, kas šajā jomā kaut ko (iespēju robežās- kādas
nu kuram) ir darījuši...
--
"2. Zeme, kas dzied...khmmmm. Un patiesi! Dzied ar zvaigznēm un dzied pa divi. Noskatoties abu raidījumu videoierakstus, jāatzīmē, ka izvēloties mazāko ļaunumu no diviem, es dodu priekšroku tam, ko rāda TV 3. Lai arī tas ir noskatīts no citiem šoviem pasaulē, tas vismaz ir dzīvs un krāsains. LNT ir snobiski, nabadzīgi pretenciozs un neprecīzs. Un ar pagalam neveiksmīgiem vadītājiem un dažiem dziedošo pāru salikumiem."
=> Jau iepriekš izsacījos, ka lidostā un varbūt vēl citur attiecīgais uzraksts "Country that
sings..." ir uzinstalēts nevis "Divu zvaigžņu" šovu pēc, bet tāpēc- ka mums ir patiesi
dziedoši cilvēki, un mums tas ir pamatīgs iemesls lepnībai. "Divas zvaigznes" u. tml.
pasācieni ir veidoti piezemētu mērķu dēļ: dažām ārzemju tv kompānijām ar vietējām
meit-filiālēm ir akūta vajadzība uzstutēt augstāk savus reitingus. Tamdēļ latviskā
"iepakojumā" tiek adaptēti aizrobežās atslīpēti konkursi. Nekas vairāk... Kā nu
kurā reizē ar to organizēšanu un vadīšanu sanāk, tas ir cits jautājiens, par kuru
šodien nerunāšu... Par "10 santīmiem" interesantāks ir "Cīņas" klubs/ ja spriežam
pēc pirmās pāraides 10.10.07. (LNT), tā ietvaros (atšķirībā no "zvaigžņu sacensībām")
muzikantiem ir jāparāda arī savs profesionālais varējums. Ar vēl lielāku intrigu
šo rindu autors gaida "Roka Leģiona" atrādīšanos... (par šo aktivitāti - daži vārdi
vēl zemāk...)...
--
"3. Tūlīt sāksies Ziemassvētku labdarības laiks un ticiet vai ne, mūzikas industrija var iet atpūsties, jo ņemot vērā zemās tirāžas un augstās albumu sagatavošanas izmaksas, un ņemot vērā failu apmaiņas serveru pārpilnību Latvijā, ierakstu kompānijas ar labdarību ir nodarbojušās visu šo gadu :-) Tā, ka tagad lai ar labdarību nodarbojas tie, kuri labi nopelnījuši pārdodot mūziku kā bezvērtīgu mobilo kontentu vai pielikumu savām atlaižu akcijām. Tas, protams, tā ironiski. Jo jāstrādā jau vien būs, jo CD jau tagad iegādājas tikai kā dāvanu, jo nav jau smuki dāvināt CD-R. Un tad nu Ziemassvētki ir laiks, kad ir kaut nelielas, bet cerības pārdot arī kādu oriģinālu CD."
=> Hāaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa....
Vai tas ir teju skaidrs mājiens, ka Latvijas mūzikas bizness tūlīt nomirs, tā teikt,
dabīgā nāvē?? Par to jau netieši vēstī viss apkārt. "Micrec's", vadošā LV mūz-izdevniecība
vēl "elpo" (aizvien lēnākiem "rāvieniem"???), vārgi - spriežot pēc aktivitātēm inetā-
drebuļojas "Platforma Rec."; "Upe" un "Upe tuviem un tāliem" - rīkojas aizvien
epizodiskāk, "Mapls" un "Gailītis G" - jau puspagrīdē. Visi pārējie albumi, kuri nav
"zem" tikko minētajām kompānijām- tiek izdoti kā "blakus produkti" citu uzņēmēju
nemuzikālajām aktivitātēm. Jā, GR kungs gandrīz nepārprotami šajā parindenē izsacījies...
--
"4. Radio SWH manas prombūtnes laikā nācis klajā ar paziņojumu, ka doremi.lv TOP 10 raidījums Radio SWH ēterā tiek pārtraukts, sakarā ar to, ka tajā iekļuvuši vairāki īpaši zemas kvalitātes ieraksti, ar to domājot šova Dziedi ar zvaigzni izpildītāju dziesmas. No vienas puses es varu saprast šo soli, taču no otras puses......."
=> Arī šo rindu autors visai pamatoti saprot šādu soli. Ja kāda kompānija ar sevis
cienošu prezidentu priekšgalā tā rīkojas, tad tam ir zināms pamats. Šoreiz- nelaist
"zema līmeņa" skaņu mākslu ētera viļņos... Cits jautājiens: kamdēļ mūziku vispār
izmanto visas komercraidstacijas? Priekšvārds "komerc-" (turklāt vēl oficiāli nodeklarēts)
jau to vien ierāda, ka attiecīgās privāt-sabiedrības primārais mērķis ir TAISĪT NAUDU,
visu pārējo (šajā gadījienā - mūziku) izmantot kā līdzekli...
--
"Tas , kas tiek pārdots doremi.lv ir ražots TV3 raidījumā, savukārt tas, ka cilvēki to skatās, pieprasa un pat ielādē šovā izdarītos ierakstus, liecina par to, ka pēc šī jocīgā produkta ir pieprasījums un tas ir tikai gluži loģiski, ja tas parādās, pagaidām vienīgajā dziesmu pārdošanas topā, kāds ir doremi.lv. Jo cilvēki tieši par šiem ierakstiem ir gatavi maksāt naudu un to nevar atļauties ignorēt neviens, kurš nodarbojas ar šo biznesu. Tas uzrāda pieprasījumu pēc šī produkta. Ar to, ka nosauksim to par mēslu, nekas līdzēts netiks. Bet ja vēlamies redzēt objektīvu ainu, tad nav jāaizver acis, bet gan jāskatās uz lietām un jādoma ko varam darīt lietas labā."
=> Lai ir "mēsls", ka tik skanošais ripo "Micrec" kasē... vai ne, godājamais GR kungs?
Ko tad mēs varētu darīt lietas labā? Labs uzjautājiens - atbildēt būtu vērts pat
raksta sērijas ietvaros. Īsumā jāpajautā pretī: kāds tad ir mums mērķis, piesaucot
mūzikas lietas? Tā "lielā ūdens šķirtne", acīmredzot, ir starp diviem piegājieniem:
vai nu lietot mūziku, lai savā kabatā ieripinātu naudu; VAI ARĪ - gādāt naudu, lai
piepaceltu mūziku...???!!!
--
"Var jau radīt mākslīgi selekcionētus topus ( es te domāju praktiski visus šobrīd pieejamos internetā un citur publicētos dažādu mediju topus) un priecāties par savu favorītu panākumiem, taču tā nekad nebūs objektīvā dzīves situācija."
=> Visai pārsteidzīgs apgalvojums... ne tuvu ne visi LV "teritorijā" pieejamie
topi būtu tik "mākslīgi" radīti. Dažādās radiostacijās un medijos kopumā šo topu
veidošanas "iekšējie" apstākļi ir dažādi. Te lietai būtu no "otras puses"
jāpieiet-> Cilvēki klausās vienu mūziku, bet uz koncertiem bieži iet cita iemesla
pēc... "tusoties", relaksēties. Protams, vēl arī pats koncertējošais mākslinieks
ir "pie vainas". Arī koncerti dalās - gan "kājām", gan "galvām". Atgriežoties
pie "topu jautājiena": ir gadījieni - kad tie tiek sastādīti gandrīz vienpersoniski
un tikai "uz publiku atspēlēti", bet ir citviet - kad tie tiešām tiek visai
objektīvi veidoti... Stipri atšķirīgi notikumi "topu veidošanas procesā"
sastopami.
--
"Ir muļķīgi likt mūziķiem noticēt, ka viņi ir topā, kad reālajā dzīvē viņus neviens nezina un viņu koncertus un ierakstus nepieprasa. Un ja reiz par topiem esam sākuši , tad dažos vārdos mans viedoklis."
=> NĒ, tas nav muļķīgi - likt muzikantiem noticēt par popularitāti "topos". Vispār jau
visai bieži gadās, ka "topu" virsotņu iekarojošie mākslinieki sāk arī pa klubiņiem
uzstāties (kas ir visu skaņražu t.s. pirmā pakāpe, tālākais daudzejādi no pašiem
māksliniekiem atkarīgs). Otrkārt: "topu" virsotņu iekarotāji visai naski arī šos
pašus albumus izdod, un ... ja jau reiz lieta nonāk līdz taustāmam diskam, tad jau
arī izdevēju interesēs tās (lietas) ir...
--
"Ja dziesmas, par kurām tiek dota iespēja balsot un kuras tad arī parādās atsevišķu radiostaciju un pēc tam arī apkopotajos topos tiek atlasītas šaurā speciālistu lokā ( lai cik erudīti viņi arī nebūtu), tad skaidrs, ka galu galā kopējā rezultātā parādās dziesmas par kurām gan balso klausītāji, bet kuras ir dažu cilvēku atlasītas, atstājot ļoti, pat ļoti daudzas patiesi populāras dziesmas neiekļautas šajos sarakstos."
=> Atkal primitīvs (lai arī skaistos un pusdzejiskos vārdos ietērpts) domas piegājiens.
Sevis cienošs un pēc augstiem reitingiem "noilgojies" medijs (raidstacija vai cits...)
ar visai lielu pietāti tomēr ņems "savā paspārnē" populāras dziesmas no populāru
izpildītāju/ komponistu (kas lielā vairumā ir vieni un tie paši cilvēki) puses.
Skaidri redzams, ka oriģināla raksta autors labākajā gadījumā virspusēji pētījis
Latvijā gatavoto "topu virtuvi"...
--
"Vienīgais kritērijs visā pasaulē, kas tiek objektīvi atzīts, ir pārdoto dziesmu skaits. Te nu tas bija un te nu tas ir - doremi.lv TOP 10, kurā parādās tieši pārdoto un pieprasīto dziesmu nosaukumi, neatkarīgi no stila un izpildījuma kvalitātes. Otrs daudz maz objektīvais rādītājs būtu tā saucamais Airplay Chart, jeb dziesmu tops pēc to atskaņošanas biežuma radiostacijās. Diemžēl dārgo izmaksu dēļ šāds kopējais tops Latvijā joprojām netiek veidots, bet tā saucamais Latvian Airplay Top ir apkopots no to pašu radiostaciju topiem, kuros dziesmas iekļūst nevis tāpēc, ka bieži tiktu atskaņotas, bet gan tāpēc ka radiostaciju mūzikas redaktori savus favorītus šajos topos ir iekļāvuši. Kaut kādu ainu tas dod, taču tā nav un nevar būt
objektīva."
=> hā, atkal savu slinkumu attaisnojam uz nezin kādu mistisku "pasaules pieredzi".
Pēc pasaules "pieredzes šnites" mēs tā maztautiņa - kāda kunga viedoklī bezmaz vai
"kokos dzīvojoša un no zivīm pārtiekoša" cilvēku kopa - to pasaules pieredzi
lavīnveidīgi ieviešam visās nemuzikālās un muzikālās lietās. Vienkāršoti runājot:
ar skubu vergojam dažādās ārzemju meitfiliālēs, arīdzan dodamies paši uz aizrobežu
kabatas piepildīt, līdzās tam caur "autoritarizētiem dīleriem" pārdodam "tur"
ražotas un "te" izplatāmas preces un pakalpojumus. Tāda nu ir tā uzspēlētā
"pasaules pieredze". Ko mēs dosim pretīm??
=>Atgriežamies pie mūsu mūzikas jautājumiem. Mums Latvijā tā
lieta ir specifiska: "klasisko" singlu tirgus tā arī nav izveidojies. Viena
vienīga iemesla dēļ ... mūzikas produkcijas dārdzība. "Tur" tajās rietumu zemēs,
singla ripulis pēc pirktspējas līdzinās mūsu lētāko cigarešu paciņai/ ja samērojam
cenu mērogu tur un šeit. Pie mums cilvēki (kādi 75%- kas dzīvo ap- un zem
nabadzības robežas, ja par tādu pieņem ls 400 mēnesī, kas savukārt būtu tas
zemākais normālās algas līmenis...2007. g. otrajā pusē) ilgi pagroza tos
pāris latus, pirms būtu ar mieru šādu singlu nopirkt. "Tur" - cilvēki singlus
pērk, ja kaut kur pa ausu galu padzird, tā teikt, par to vai citu mākslinieku
(lai ievērtētu= beidzot attiecīgo dziesmu vai dziesminiekus).
Šeit - cilvēki attiecīgo dziesmu vispirms ievērtē dzirdot vispirms caur kādu
radiostaciju, tikai - pēc kāda pārdomas mirkļa - pērk singlu/ albumu... Tās ir
vienīgi "zilas" fantāzijas: kad nu vietējais singls kādu rītu būs ar veikala
cenu ap ls 0,30. Uz to taču izdevēji neparakstīsies.
=> Un tamdēļ daudzmaz objektīvais rādītājs ir balsojums dažādos "topos". Protams,
nekas nav tik labs, lai nebūtu vēl labāks. Jāsaka Ata Kluša nu jau 12to gadu
veidotie iknedēļas "Airplay..." un "Latvijas mūzikas spices" ir visobjektīvākais
dziesmu reitings uz šo brīdi (un pailgā vēsturiskajā periodā). Kad nu reiz
doremi.lv portāls uzveidos pilnīgi / 100% par maksu ielādējamu dziesmu
apkopojumu no pašiem Latvijas estrādes mūzikas pirmsākumiem (brāļus
Laiviniekus ieskaitot...), tad pēc objektivitātes varēs pielīdzināties tikko
minētajam "Airplay..." topam. JO, cilvēkiem patīk visu darīt- gan balsot, gan
pirkt (iespēju robežās...). Kāpēc tad jāpērk, ja bez naudas var balsot... Jo
populāra mūzika ir gan pērkama, gan balsojama. Patiesībā - šis jautājums būtu
pamatīgi jāpēta:))
--
"Nu gan uzbraucu radio! Ja pēc šīm pārdomām sekos paziņojums par Guntara Rača un visu MicRec dziesmu aizliegšanu kādā radiostacijā, pats vien būšu bijis vainīgs :-)"
=> Tas gan, GR kungs aprindās pazīstama kā visai kašķīga un citiem "uzbraucoša" ...
"dvēsele". Ar šādu piegājienu nu nevairojas draugu pulks, drīzāk otrādi. Palielinās
oponentu skaits. Pie tiem, kuriem vienkārši skauž - ka "Micrec's" joprojām ir
Latvijas mūzikā vadošā izdevēj-firma -> piebiedrojās arī "mākslīgi radītie"
pret-spēlētāji...By the way - tikko vienā žurnālā izlasīju eseju par GRača
agrīnajām gaitām uz mūzikas biznesmeņa virsotnēm. Cita starpā, tajā rakstā bija
vēstīts-> mūsu varonis toreizējā jaunībā visai regulāri vicinājis dūres ielas
kautiņos. Iespējams, ka "dūru vicināšanu" ieradumu tā viegli nomest nevaram.
--
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
5. Ja jūs man jautātu, kas vēl var glābt šo, šķietami bezcerīgo ainu latviešu populārajā un nepopulārajā mūzikā, tad es jums teikšu, ka tās ir tādas grupas kā Tumors, Detlef Zoo, Ella ( jā jā!), Goran Gora, Double Faced Eels un Astro'n'out, kas vēl ir spējīgi būt jauni, interesanti un oriģināli, vismaz vietējā kontekstā, lai gan dažiem no nosauktajiem es gribētu prognozēt arī labus starptautiskus panākumus. Ar nepacietību gaidīšu arī jauno Prāta Vētras albumu nākamā gada martā un cerams, ka pēc divu relatīvi neveiksmīgu starptautisko albumu versiju izdošanas, šis izrādīsies īstais un pats labākais, kurš spēs atgriezt Prāta Vētru Eiropas albumu topos. Atgādināšu, ka ar albumu Online tas izdevās daudzās valstīs un ar singlu Maybe vēl jo vairāk.
=>Šo rindu autors arīdzan šiem mūziķiem novēl panākumus ne tikai Latvijā:) Kas
nemaz nav tik neiespējami. BET, bez šiem minētiem - ir vēl daudzi citi spējīgi
mūzikas mākslinieki (pilna Latvija un ar attiecīgo info - arī pilns Latvijas
"tīmeklis"). Un daudzi citi - arī spējīgi būtu ... jauni...hāaa. Jāsaka- tikai
un vienīgi no pašiem mūzikas māksliniekiem atkarīgs, cik "jauni ir spējīgi būt".
Šis laiks daudzas iespējas piedāvā, vai man par tām jārunā!??
--
Dzīvosim, redzēsim ! :-) Un kā domājat jūs?
Papildus 02.10.07
Vārda brīvība.
Kā jau bija sagaidāms, tad dažu šajā rakstā pieminēto cilvēku negatīvā reakcija ilgi nebija jāgaida.
--
Patiesībā ļoti interesanti bija nonākt situācijā, ka esi aizskāris cilvēkus, kas tavu darbu vērtē un aizskar ik dienas, īpaši nepiepūlot sevi ar domu, ko gan par to domājam mēs, kas ik dienu strādā šajā biznesā, ko sauc par ierakstu kompānija. Ar to es vēlējot teikt, ka mans uzdevums un vēlme nav kādu aizskart, bet gan atgādināt, ka mēs visi esam dzīvi cilvēki ar saviem viedokļiem un domām. Kā teica šova Dziedi ar Zvaigzni pēdējā raidījuma ļaunais tēls Ēriks Niedra, tad “ja esi iesaistījies, tad jārēķinās, ka var būt viens tāds kretīns kā es, kurš pasaka to ko domā..”. Neanalizēšu šo šovu vairs, taču šai izteiktajai Niedras frāzei es pievienojos. Un pievienojos nevis no kritiķu puses, bet vispār, jo uzskatu, ka Latvijā, ņemot vērā mazo tirgu un savstarpējās korporatīvās un draudzīgās saites, kad viens otru pazīst, kā raibu suni, mēs patiesību sakām ļoti reti. Labi, pat ja tā nav patiesība, mēs ļoti reti sakām to, ko domājam. Un tas ir traģiski. Jo tieši tā ir augsne nemitīgajām baumām, kuras atrod dzirdīgas ausis, kā mākslinieku vidū, tā arī starp šovbiznesa aprindu cilvēkiem. Un tad tu dzirdi tādus nostāstus par sevi, ka nezini smieties vai raudāt.
=> Mjāa... te filozofiski atkal jāpiebilst. Atkal atsauce uz Ulmaņa Pirmā teicienu:
ja Tu kaut ko lielu dari, tad jārēķinās- ka Tevi kritizēs... UN: šajā rindkopā -> ir
arī Latvijas mūzikas biznesa t.s. īsais vērtējums--> mazs tirgus un savstarpējās
korporatīvas, draudzīgās saites:)) Precīzāk jau nepateiksi:)
--
Roka leģions
Mans labs kolēģis un draugs Aivars Brīze kopā ar domubiedriem, pat cienījamo mūzikas kritiķi Uldi Rudaku ieskaitot, pasludinājuši, ka ar projektu Roka leģions cīnīsies par rokmūzikas atdzimšanu Latvijā, īpaši uzsverot, ka projektā var piedalīties grupas, kuras vēl nav “sapinušās” ar visvisādām ierakstu kompānijām.....Vispār aizvainojoši, ja nebūtu arī komiski. Lielais ļaundaris ir atrasts. Un jūs jau arī nojaušat, ka tās ir ierakstu kompānijas, kas novedušas līdz šim traģiskajam līmenim, kad, kā uzskata organizatori, ir jāapvienojas kopīgiem spēkiem rokmūzikas atdzimšanai. Man taisni bail sametās par to, kas tagad notiks! Neatzītajiem roka monstriem tagad zaļā gaisma...
Jā, jāsaka - ka jaunais Ilzes Purmalietes mūzikas cīņas projekts tiek gaidīts ar
intrigu. "Roka leģiona" organizatori (par to nešaubos...) labi saprot, ka ņemoties
projektā, vieglāk ir nodarboties ar mūzikas māksliniekiem-> kuri nav sapīti ar kādiem
līgumiem vai vienošanās saitēm. JO, "sapīti" muzikanti ir krietni dārgāki kā "brīvie".
JO, caur "sapītajiem" muzikantiem arī viņu Lielie Aizbildņi gribēs kādu daļu no gaidāmā
pasākuma "atraut". Kaut vai bīdīt kādu bezmaksas reklāmu vai publicitāti. Tagad gan
Kādam atliek no malas noraudzīties un "riet"...
--
Taču ir 2007.gads un Iron Maiden vai Alice Cooper vai pat Guns'n'roses ir neglābjama vēsture un būtu skaidri jādefinē, par kādu tādu “rokmūziku” te vispār ir saruna. Mani māc aizdomas, ka te daži domā par Deep Purple paaudzes atdzimšanu, bet šis ir Coldplay, Radiohead, Arctic Monkey's un The White Stripe laiks un rokmūzika nevaid mirusi, tā pat ir piedzīvojusi savu renesansi. Un tas ir noticis arī Latvijā. Esmu dzirdējis tik daudz jaunu rokgrupu, ka man šķiet, būtu grūtāk atrast 5 jaunus popmūzikas izpildītājus, kā 25 labas rokgrupas.
=>Nu un tad, ka 2007. gads? Arī DPurple un Iron Maiden joprojām uz strīpas. Un
nav nekādas vajadzības visus pielīdzināt nez kādam pasaules "vidējam līmenim". Šo
rindu autors jau nu noteikti nepieņems iebildes un atsauces uz "pasauli"... Varbūt:
mēs varam kādu savu mūzikas revolūciju vai kārtību ievest "vienā atsevišķi ņemtā
pasaules teritorijā", izaudzēt "oriģinālus stādiņus", kurus "varētu pārdot lielajā
pasaules mūzikas laukā"!?? Ir mums labi mākslinieki, lai gan ne tuvu ne vienmēr
novērtēti...
--
Cita lieta, vai pēc tām ir pieprasījums medijos. Nav gan. Un to, diemžēl neradīs arī šis projekts, kuram es vēlu veiksmi un panākumus. Bet pēc pieredzes zināšu teikt, ka ar mākslīgiem paņēmieniem procesus tā pa lielam ietekmēt nevar. Tas ir ilgstošs process, kura smadzenes un muskuļi atrodas ārpus Latvijas, kaut kur Anglijā vai Amerikā. Un šie notikumi atstāj neglābjamu iespaidu uz to, kas notiek jaunajā rokmūzikā arī pie mums. Mēs kopējam un kopējam. Mēs atdarinām un atdarinām. Un http://www.rocklegion.lv/ mums arī piedāvā kopēt vienu firmas gabalu no tādu izrakteņu, kā Nazareth vai Sex Pistols (nu gan divas pagalam atšķirīgas vienības) repertuāra.. Nu ļoti asprātīgi! Es domāju, ka tas attīstībai dos tikpat lielu labumu, kā augstskolas beidzējam dod nopirkts vai no interneta izkopēts diplomdarbs.
=> Mūzika un mediji, tā gan ir ļoti interesanta tēma (vismaz vairāku rakstu garumā-
atkal...). Par to "mākslīgo ietekmi". Mūziku, jo sevišķi šādā maz-valstiņā kā Latvija->
ietekmē viss, kas ap šo skaņu mākslu saistās. Protams, dažādos līmeņos un dažādās
ietekmju pakāpēs. Un, ... daudz ko mēs varam darīt arī bez "aizbildņiem" no "Anglijas
vai ASV". Arī rokmūziku varam pavisam oriģinālu taisīt. Kādreiz bija SĪPOLI, šodien
SKYFORGER (protams, akmentiņš ir arī "metālistu" laukā - par to pārmērīgo, manuprāt,
angliskošanos...). Un- tikai no muzicējošiem cilvēkiem vien atkarīgs viss: vai
tur kopējam "vecos izraksteņus", vai "jaunos izrakteņus", vai nekopējam neko...
By the Way... atjaunojusies ir Māra Žigata (droši vien ar "RadioSWH" piepalīdzēšanu)
aktivitāte (nokiaopenstage.lv), kur tiek prezentētas jaunas un "nekopējošas"
mūzikas brigādes no visas Baltijas!!!:)))
--
Un tas nestrādās, tāpat, kā nestrādā projekta mājaslapa :-). Lai gan, var jau būt arī labas interpretācijas un var to izdarīt asprātīgi. Maza nianse gan arī te ir, cerams, ka organizētāji šīs jaunās versijas saskaņos arī ar šo dziesmu autoriem...
=> Ei ta nu, godājamais GR!!???? "Rock leģiona" projekts vēl tikai tapšanas stadijā,
bet jau tiek "aprakts"??? Vai varbūt tieši "piepalīdzēsim to aprakt"... Haa... Ja
neesam pie šprices, tad tas "jānorej"...????
---
Bet atcerieties, ja šis projekts kaut kādu apsvērumu dēļ izgāzīsies, vainīgas būs ierakstu kompānijas :-) Tas mums tāds bubulis ar ko bērnus un jaunos mūziķus baidīt.
=> Ja ierakstu kompānijas piedalīsies pie "apgāzšanas", tad vainai būs reāls
pamats...hehehe... Bet kopumā jāsaka (raksta izķidājuma izskaņā) -> mūzika būs
vienmēr... kamēr vien cilvēkiem būs vēlme muzicēt. Un šā lieta tik drīz mums
"neapniks". UNNNN: Latvija patiesi ir= "country thats sings"!!!:)) .
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>