arī es esmu kritusi to sarakstā, kam gudrības zobs sasāpējis, saiekaisis un jādabū ārā pēc iespējas ātrāk.
pārdomas vairāk ir par to, kāpēc tas bija tik bailīgi?
pats raušansas process-easy. šņik, šņak, un zoba nav.
bet līdz tam. nespēju pateikt,jā tūliņ raujam.it kā likās, jāpagaida, jāpadomā. uz Rīgu gan atbraucu, bet, kad pasaka, ka jārauj, tad nevaru...
laikam nebiju noskaņujusi sevi tam.
bet, nu, pēc pāris zvaniem un ātrām pārdomām, biju atpakaļ ar piekrišanu raut to ārā.
neticami, cik tas bija ātri.
tagad tik jāgaida, kad sadzīs.