Labrīt,kam šis rīts ir iesācies labi!
Mans rīts bija izbojāts jau vakar vakarā.
Un šorīt brīnos kādēļ man sevis žēl paliek tieši tad,kad atrodos cilvēkos.
Vai tādēļ,kad esmu viena viss notiekošais šķiet ne pārāk reāli saistīts ar mani. Kad esmu viena nespēju noticēt gandrīz nevienam vārdam ko esmu teikusi es,ko viņš.
Un tagad sēžot visiem redzamā vietā,man gribas raudāt.
vai es teicu-raudāt?!
Labi,ko gan var gribēt,uzliekot pašā rīta agrumā uz ausīm dziesmu,kas ir viena no manām ēst taisīšanas dziesmiņām. Tā dziesma,kur pirmo reizi sapratu esot kopā (un arī neesot) kopā ar viņu!
Es ar savu aukstumu drīz sasalšu.
But i can't take my hands off you!!!
-----
Kārtējo reizi pierādīju sev,ka esmu stiprāka nekā gribu atzīt! Viņš un draudzene man ir to teikuši,ka esmu stiprāka.
Tik kādēļ es savu stiprumu izpaužu aukstumā!? Jā,ir vieglāk pateikt- Viss,pietiek,labi beidzam! Ir vieglāk. Līdz brīdim,kad tas kļūst par realitāti.
Ceru,ka tomēr ieplānotās 2as nedēļas mēs izbaudīsim pilni mīlestības! Tas vēl nav realitāte.
Gaidu ziņu!Noskaņojums::  cold Mūzika: sweet dreams -> la bouche |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
