Raaha - 13. Novembris 2007

Vakar tā sniga, ka ļoti gribējās adīt. gribēju kamīnu, sarkanvīnu un šūpuļkrēslu. Ierados mājās un tur mani sagaidīja 2 kaķēni, kuri dauzās un ražo siltumu vairāk nekā kamīns. Un arī ar kamoliem joprojām spēlējas. Varbūt izaugs un kļūs prātīgāki. Un tādi paliks, kamēr pašiem savi kaķēni nedauzīsies apkārt...

Sagribējās iekāpt bērnības ziemā. tādā, kurā kupenā var iebrist līdz padusēm. velt sniegavīrus, kuri ir lielāki par pašu. Dabūt mammas izmisušās acis par to, ka visas drēbes nu ir slapjas, bikses aplipušas ar sniega kunkuļiem un "droši vien atkal Tu dabūsi angīnu".

Gribējās, bet nesanāca. Vakar gāju uz vilcienu, iepogājusies kapucē tā, ka tik degungals un acis laukā. Un es skaitīju tos īsos mirkļus, ka tūlīt, tūlīt būšu zem jumta.

Tomēr šim stāstam bija labākas beigas, nekā varēja cerēt. Es izkāpu pasakā. Visā baltā, klusā, pūkainā.

http://www.sheppardsoftware.com/Europeweb/snapshot/Snapshot-Europe21.htm