Raaha - 12. Jūnijs 2007

Paturpinot fanija s iesākto tēmu par latviskumu un bailēm strīdēties atklāti: vai tik mēs neizvēlamies strīdā neteikt citiem patiesību tieši tāpēc, ka pašiem nepatīk dzirdēt patiesību?

Un cik vispār man būtu dūša pateikt otram ko nepatīkamu, zinot, ka tas sāpēs?

O. Vailds - cik neparasti ir dzirdēt aiz durvīm to, ko par tevi runā citi. Un cik tas viss ir patiesi. ( nu kaut kā tā viņš teica).

patiesību sakot, man ne pārāk gribās dzirdēt, ko par mani aiz muguras runā citi. Ļoti lielas aizdomas, ka tad es uzzinātu, ka esmu tālu no tā baltā - pūkainā tēla, ko esmu uzbūrusi savās acīs :) protams, es mēdzu arī necienīgi par sevi izteikties, tomēr man uz to ir tieši tādas pašas tiesības, kā mātēm teikt, ka viņu bērni ir neklausīgi ( lai nu kāds cits iedomājas viņas cukurdūkulīti aizvainot) ....