Raaha -

Man šodien dejoja dadža sēkla, ļaudamās vējam. Skatījos aizgrābta kā maisiņa dejā "Amerikāņu skaistumā". Tāds viegls atgādinājums, ka pasauli var apstādināt. Ieelpot mirkli. Pētīt, kāds jocīgs ir izpletnis dadžu jauniešiem. Pārdomāt, vai tad, kad tā nokritīs uz asfalta, vēl sekos vēja pūtiens, kas to ienesīs zālājā? Un lieku reizi secināt, ka ir klaji agresīva mana vēlme iznīdēt dadžus no pļavas, bet es tik un tā sajūsminos par to sēklām. Mazliet lielākām un dzīvīgākām nekā pieneņu pūkas.
Pretrunas manī ne tikai dzīvo, bet sadzīvo.