| eh un arlabunakti |
1. Jul 2010|00:57 |
Neee nu briizhiem ir labi buut laimiigai bietiitei, lai gan es laikam tomeer esmu burkaanam tuvs augs. Zaales ietin patiikamaa nemanjaa, kuraa liekas, ka viss kas notiek, nemaz nenotiek ar mani, pat nekad nav noticis, preciizaak, ar mani nekad un nekas nav noticis , un ja arii ir, tad tas ir noticis kaut kaadaa citaadaa gadsimtaa un iespeejams, ka pa sapnjiem. Taa dienas ritinaas kamolaa uz priekshu un raatni lokaas iekshaa atminju atvilknees, meegjinu paliidzeeet ielociities, bet dazhkaart kaadas spiitiigas atminjas lokas aaraa un meegjina par variiteem pazinjot, ka nekaadas vis atminjas taas nav, ka taas iisteniibaa vispatieshaam ir naakotnes.
Shodien aizdomaajos, kas pac par sevi jau nav labi, kaa saka mans itaalju bikshainis (shito vaardu esmu palieneejusi, patiik) - man nedriikst ljaut domaat. Taatad, aizdomaajos par visu savu viirieshu komuunu, par to, kur un kaapeec, vai un varbuut labaak nee un visi no taas seerijas...un kaut kur tam visam pa vidu jaucaas uzmaaciiga domele, ka nespeeju sadziivot ar domu, ka MANI neviens neplaano savaa naakotnee. Es laikam esmu nestabils reagjents, taads radioaktiivais meesls :), kas reagjee ar visu un izraisa mutaacijas. JEEZUS MARIJA, nu gan aizmuldeejos. taatad - atgriezhoties pie naakotneem pagaatneem un tagadneem. Do I know where I stand? Do I know what do I stand for. I stand for love. But love is in a shape of BIG question mark. Ieshu ka es labaak guleet.
Sevi vareetu raksturot kaut kur pa vidu, starp raatnu silkji un prieciigu burkaanu....
Aleluja internetiem. |
|