|
|
|
June 16th, 2011
03:31 pm
šodien agri no rīta, tā ap pussešiem, piezvana viena mana klasesbiedrene, kas jau gadus piecus vij ligzdiņu kopā ar citu manu klasesbiedreni. abas tātad, manas draudzenes, vienai iepriekš padsmit gadu laulības stāžs un divi atvases, otrai pagātnē ilgstoša kopdzīve ar jeku. kas nu tur bija, kas nebija, bet jau gadiem abas apburošās dāmas jekiem pieejamas nav un dzīves laimību radušas viena otrā. audzina kopā pirmās dāmas sīčus, izskatās ļoti apmierinātas un vispār dikti ņipras beibes.
tātad, piezvana saldākā miega vidū tā, kurai laulības nekad nav bijis un sūdzas, ka viņas dzīvesbiedre pasākusi atteikt mīlas priekus un demonstratīvi savā nodabā izpilda solo sx. un tad kādas minūtes desmit viņa man izmisīgi šņukst klausulē: tā kaza mīlas, mīlas, mīlas, tad ar kaifu beidz man acu priekšā, pieceļas, aiziet uz virtuvi apēst manis gatavotos salātiņus un kad atgriežas, ielien Mūsu Gultā, pastumj mani malā un atkal viena pati mīlējas savā nodabā.
es biju tik aizmigusi, ka lāga neatminos, kādus mierinājuma vārdus teicu, bet noteikti kaut ko uzmundrinošu. tik padomāju, ka notikums skumjš, bet manieres vienalga nekādīgas. šausmīgi miegs nāca. apsolīju, ka vēlāk pa dienu piezvanīšu un sniegšu savu stipro plecu.
tagad skatos saņemtajos un neatbildētajos numuros - baigs daudzums visādu nepazīstamu numuru (darba specifika tāda), bet viņas numura gan nav. diez, vajag piezvanīt un pamierināt vai tomēr pieņemt, ka agri no rīta ne tādi vien sapņi var gadīties?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
