|
|
|
May 5th, 2010
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) putnusieva | 02:26 pm - tā rūdījās tērauds
jeb kā manī mira korporatīvā iniciatīva. un vispār jebkada iniciatīva.
tātad, visi tie, kuri vēl nezina, tagad būs zināt, ka ceļš uz elli bruģēts ar labiem nodomiem. turklāt katrs pats to taciņu grēderē sev un saviem labticīgiem kolēgām. tā, tikai labu, dievojos, tik labu gribēdama arī es.
raugi, tātad jau kādu laiku esmu sastopama inčīgo lietu, gleznu un rotu galerijā 5 vēji. un, tā teikt, mēs tur kā roka ar cimdu. feina galerija. feina es. viss labi, tik, kā jau mazam un nesenam iestādījumam, derētu apgrozījumu un popularitāti celt.
tagad jau vairs nepateikšu, kas tieši, bet, vai ta eijafjallajekula špļāvieni vai pilnmēness, vai oriģinalitātes gēns atstāja tik graujošu iespaidu, ka es spontāni izlēmu (un ka tavu skādi, pierunāju arī kolēgas), ka galerijai vajag piedalīties kongresu nama tirdziņā. viss noritēja, kā pa striķīti, info par tirdziņu tika pienests no apkārtceļojošas izšuvējas, bet pieteikumā bija jāatsaucas uz vēl kādu mistisku trešo personu, ko neviens no mums dzīvē nebija redzējis. vieta bija bez maksas, pie kongresu nama, kā iecerēts pirmajā un ļoti saulainajā maija sestdienā. tas, ka netā par šo pasākumu nekas nebija rodams, mani, protams, mazliet mulsināja. tak neļaus jau tādiem sīkumiem maitāt skaistu ieceri. organizētāja, itin jauka beibe, arī telefonā dziedāja saldas dziesmas, ka tur tik visādi pūdnīki, dravenieki, lido un citi desu taisītāji, rotas, tās nevienam neesot, labi gan, labi gan.
tik kādu bezmaksas akciju gan jāsadomā, būšot pasākums ģimenēm. ai, ko niekus, es jau spārnos, man meitiņa kā rozīte, lai taisa kartiņas kopā ar mazajiem pasākuma viesiem, kabatas naudas tiesu uz galerijas rēķina sev atpelnīs. mājās pāris kilogrami pērlīšu no čehu zemes savulaik iepirkti, vēl sapirkām papīru, krāsiņas, līmi, otiņas un aiziet jūriņā.
un tā, mans mazais draudziņ, sestdienas rītā, laikā, kad godīgie pilsoņi vēl guļ, bet negodīgie beidzot grasās to darīt, daži neprāši no jau pieminētajiem 5. vējiem ceļas, tver pie kafijas krūzēm. es, kauns un negods maniem vēl nesirmojošiem matiem, esmu pierunājusi rīgup arī cienījamu četru bērnu māti un skaistu rotu darinātāju froilen ķiruli. pulksten septiņos viņa kā štiks iebrāžas puškinielā, pieķer mani vēl peņuārā tērptu un nepaiet ne pusstunda, kad visi puspamodušies trencas uz kongresu nama laukumiņu.
tagad, pēc kaujas, jau visi tādi gudri un es jums teikšu - pills tur bija ar zīmēm un simboliem, tur pat finkam galva sagrieztos, cik skaidrs, ka nebūš labi, mīļie brālīši, jau nav labi. ij pat smalkais antīkais spieģels, kas mamzelēm paredzēts, lai spoguļojoties izvēlētos dārgākās rotas, jau dienu iepriekš (kā brīdinādams) ne no kā apgāzās un gandrīz sašķīda druskās.
un atceros, ka nakts vidū man pavīdēja vīzija, ka mēs tādi nabadziņi tur ķoselēm apkrāvušies vientuļi stāvam un salstam tai placī. un sniegs snieg un snieg un snieg.
taču dzīvē bija vēl ļaunāk. kaut arī izrādījās, ka tur tiešām ir tāds kā tirdziņš un uzstutēta liela skatuve, pills ar desu tirgoņiem un trūkumcietējiem, patiesībā briesmīgi vējainā diena bija izvēlēta neķītriem politaģitācijas nolūkiem. es neaprakstīšu sīkāk, jo tas vienkārši nav aprakstāms, tik piebildīšu, ka pēc visa, ko manas kolēgas dienas gaitā panesa ar aizvien sarūkošu humora izjūtu, uz skatuves, jebentidušu, kāi sāls rētās, kāi dzīvs dievs pasākuma izskaņā uzradās pats rubiks ar megafonu un pusotru stundu garu programmu.
rezumē - tas, ka neesmu atlaista par morālo kaitējumu, apliecina, ka mani sargeņģeļi ir daudz un jaudīgi ;)
|
Reply
|
|