|
|
|
August 1st, 2009
01:55 am - balkānu vilinājums
man šķiet, es iekārdināju irbi katrīnu stopēties kopā ar mani uz gučas trompešu festivālu.
gučā ir aptuveni tā:
http://www.youtube.com/watch?v=7YZGpuCB4iE
http://www.youtube.com/watch?v=FfUwlbe2hD4
http://www.youtube.com/watch?v=yi4gngbVYC0
http://www.youtube.com/watch?v=fl5YrCBDtok
http://www.youtube.com/watch?v=NLrrb0whmNg
http://www.guca.rs
vispār jau man likās, ka izdosies un es ar tādu slepenu iekšēju prieku pirms tam kādu stundu ripinājos pa lietaino rīgu.
apcerēju, kā tas ir, kad viņa, kuru esmu lolojusi no pavisam liega tauriņa pieskāriena puncī un mazās, pārlieku nopietnās meitenītes, izaugusi līdz koķetai, sirsnīgai, pašapzinīgai piecpadsmitgadniecei. un ka tieši šajā vasarā ir īpaši jaušama tā netveramā robeža, kurā vēl vairāk nojūk mammas un meitas attiecības, bet man tikām jāspēj viņu nepazaudēt un ieraudzīt draugu jau citā kvalitātē.
man tik ļoti gribās stopēties kopā ar viņu un vienlaikus kaut kā ir bail. es pati tik daudzus gadus neesmu stopējusies un tad vēl tā milzīgā atbildības sajūta, ka ar mani kopā būs arī mana vissaudzējamākā.
mums arī pēdējos gados ļoti reti sanācis divatā doties uz kādu pasākumu un es bažījos, vai viņai patiks, un vai viņa pati mani nesakaitinās. tie tomēr ir vairāk kā 2000 km turp un tikpat atpakaļ.
tai pat laikā diezgan skaidri apzinos, ka neviens, neviens šaipus piena ceļa nepazīst un nejūt mani labāk par viņu, ka milzu laime ir būt kopā ar viņu, ka irbe man ir visīstenākā dvēseles radiniece un ar savu starojumu dara ļoti laimīgu arī mani.
mīļais, labais, jaukais dieviņ, dod man (un irbei vējaslotai) tādu prātu, ka mēs abas nesakašķējamies tuvākajās dienās (un tāpēc nepārdomājam braukt kopā) un arī lai stopā nesakašķējamies.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |