|
June 24th, 2009
11:45 pm - kā līgoja pie jūriņas šīgada saulgrieži bija ļoti skaisti un harmoniski, iespējams, vieni no visu laiku neparastākajiem un labākajiem saulgriežiem. lai arī šķiet, ka mana kompānija to īsto nakti nepiespiesti nokavēja, tak tas piederējās pie lietas.
ceļmalā savācām puķes un ozollapas, ko rāmā garā pie jūras sapinām vainagos. laiski saulains, silts un sapņains svētdienas vakars. un pavisam nedaudz alus. meldrs brida pa kāpām zeķēs un bija apburoši draudzīgs. skaistā pūce nakts tumsiņā kaila vilka jūrā lindes jaunkundzes darinātu degošu plostu un tad peldēja, bet ūdens bija tik auksts, ka peldēt viņai neviens nepievienojās, vien uzgavilēja un līdzbradāja. un kad uzlēca saule, plakana kā pankūka un žilbinoša kā izkusis zelts, mēs gājām kāpās gulēt.
varbūt tāpēc, ka tas notika lilastē, savulaik hipiju iecienītā jūras malā, varbūt tāpēc, ka mani saulgriežu draugi bija, šķiet, pacifistiski brīvdomātāji vai vienkārši lāga tauta, taču visā tajā pasākumā jaudās tāda savāda laimes sajūta, ka - jūra, ka saulriets, ka vasara, ka brīvība, ka mēs - tajā brīdī esam. dzirkstošs prieks un klusa labvēlība vienam pret otru. draudzība virmoja kā gaiss ap un starp mums, kā siltas straumes caurstrāvoja. un meldrs, šis mazais prieks un acuraugs, gluži kā savulaik irbīte, tam visam pa vidu.
savukārt jāņos es paklausījos kā jurītis kaukulēja doma laukumā un tad mājās līdz četriem naktī ar senu paziņu - puisi iekš blūza - dzēru lāčplēša trīs iesalu alu un klausījos blūzmeņu līstoši čerkstošajās balsīs. bija ļoti skaisti, bet man radās sajūta, ka blūzu vajadzētu klausīties rudenī un stipri dzērušai.
you've got a friend:: http://www.youtube.com/watch?v=T02UDv7kmN0
|
|
|
|
Sviesta Ciba |