|
February 12th, 2009
12:52 am neizsakāmi bēdīgi.
|
02:12 pm šodien plānā kārtiņā sniegs un līdzsvars. :)
no rīta gāju pa merķeļa ielu un te, pilsētas steigā, garām visiem smalkajiem veikaliem, ar kūju rokā nāca ap septiņdesmit gadi veca, sakumpusi un sažuvusi sieviete. tāda urbānā plukata - netīra veča ar vamžiem un lakatiem, vairākiem nenosakāmas krāsas lindrakiem mugurā, bet uz matu ērkuļa - nonēsāta adītā mice ar lielu mākslīgu puķi. pamanīju viņu vēl otrā ielas galā. viņa nebija no tām sirmgalvēm, kas vecumā gaiši staro. kleberēja šurp kaut ko sirdīgi bubinādama un greizi šķielēdama visapkārt. nodomāju, ka viņai droši vien ir arī neskaitāms skaits ielas kaķu, kurus viņa baro un reizi pa reizei sunī.
un tad pēkšņi, pašā ielas un ļaužu vidū, viņa pacēla savu spieķi, sāka draudīgi kratīt un gānīties: "dievs jūs mīl, esiet nolādēti! esiet nolādēti, ja nesaprotiet, ka dievs jūs mīl! jūs..."
"šitādai pat tvaika iela neko nelīdz, tikai fizisko veselību ar medikamentiem pamaitā. citādi - kādas šitās tantas atved, tādas arī aizbrauc. nopietni, es zinu, es tur strādājis esmu," pieliecies man klāt, aizrautīgi skaidroja kāds pusmūža vīrs.
man arī nelīdzētu, es padomāju. un vēlreiz nodomāju, ka tai sievai noteikti ir vesels bars kaķu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |