|
|
|
February 6th, 2009
05:43 am - labrīt!!!
esmu ieviesusi reti īpatnēju dienas režīmu, kas izpaužas kā ļoti vēla, pēcpusnakts gulētiešana vienu nakti un tai sekojoša ļoti agra gulētiešana citunakt. reizēs, kad aizeju gulēt agri (un tas nozīmē, ka ap 9 vakarā es jau saldi sapņoju), arī mostos ļoti agri. kā var nojaust, šobrīd es esmu svaigi pamodusies un dzeru rīta tēju. labrīt! mana baltā podiņu krāsns ir karsta, ļaudis saldi guļ un es tikko atvēru logu, lai uzzīmētu uz aplodas sasnigušajā sniegā slepenus rakstus. no rīta neviens tos neredzēs, sniegs tikai ir sācies.
vēl varu pastāstīt, ka man:
ļoti, ļoti patika kinolektorija "tas, ko tu nedrīksti nezināt" ietvaros izrādītā filma "okšķeris". ļoti interesanta, ja tā var sacīt, teātra filma. vispār man patika viss - gan sižeta pavērsieni, gan scenārijs, gan režisora, gan operatora darbs. un aktieri patiesi filmu iznesa izcili. taisnība jau gan ir viktoram freibergam, kurš vēstīja, ka džūdam lovam varētu būt izteiksmīgāka mīmika, tomēr man liekas, ka bija ļoti laba un izsmalcinātāka varētu nākt ar laiku. tādas filmas tik skatīties. :)
bet! es biju neiedomājami vīlusies iekš šķietami dokumentālās filmas "kā pagatavot savu dzīvi", kur režisore katru potenciāli foršo ideju izķēzījusi vai apgremojusi, tā arī neko neparādot. fui, kāds virspusējs savārstījums, kas spiež uz eiropas meinstrīmā iecienītajām asociācijām par to, cik humāns ir dzenbudisms. tie, kas kaut nedaudz ir interesējušies par dzenbudismu, pavārmākslu vai - galu galā - dzīvi, tiks pazemoti un sāpināti. visa šī sakarā man nav izpratnes par kino kritiķu gaumi, kuri raksta slavas dziesmas šādai 100 minūtes garai caurejai.
okšķeri papildināju ar lielisku barolo d.o.c.g. vīnu un vieglprātīgu videotērzēšanu līdz nakts vidum. bet "kā pagatavot savu dzīvi" nespēja glābt pat smaržīga tēja un kūka laimas kafetērijā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |