|
November 25th, 2006
01:16 am - hei! palasījos, ko saka ļaudis dažādās cibas malās un biju jau gatava arī pati izteikties. par globālo procesu potenciālo ietekmi uz manu dzīvi tuvākajā laikā. biju, lūk, nobriedusi rupji apvaukšķēt, nicīgi apsprauslāt, ironiski piesmiet nato un (galvenokārt) no tā izrietošo bezsatiksmi. jo īpaši tāpēc, ka no rīgas aizmukt nevaru un es dzīvoju pilsētas centrā.
nevaru nekur aizlaisties, jo esmu svaigi atgriezusies ar savu puiku no vienības gatves slimnīcas, kur tika apdziedēti jaunekļa apdegumi/applaucējumi (izklausās briesmīgāk kā ir) un man vvz kādā veidā turpmākās dienas viņš jāstibī uz pārsiešanām. poliklīnikas nestrādā, tātad uz to pašu bērnu slimnīcu. tur arī drošāk. it kā jau nebūtu gana ar to, ka mazais makans jātur man un vismaz četrām māsiņām, lai varētu pārsiet. izskatās, ka būs uz turieni jāiet arī ar kājām.
un tad. un tad es iežurnalējos un ciba saka, ka es esmu draugs. ou, ēēē... atzīšos - mani pārņēma līdzīga sajūta kā (nesen) klausoties šostakoviča 7. simfoniju.
IR patīkami!
heisā, lai nu gānās tagad par nato nebūšanām citi. gan jau, ka ir pagānījušies.:)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |