| 10:50p |
Mūsdienu tehnoloģijas un rakstītais vārds
Pēdējā laikā ļoti jūtu, ka īsziņu stils bojā informācijas nodošanas kvalitāti: rakstu īsi, koncentrēti, galveno. Tāpēc lai otrs saprastu ko es domāju, ko es gribēju pateikt, otram perfekti jāzina situācija. Bet kurš gan var ielīst otra ādā? Tā sanāk nopietni pārpratumi, kas bojā garastāvokli gan man, gan apkārtējiem.
Viegli pateikt - man patīk, man nepatīk. Gluži kā faktu apkopojums "īsi par visu", kā auto vadīšanas likumi uz ielas - griez pa labi, tikai taisni, dod ceļu.
Daudz grūtāk, bet izsmeļošāk ir pastāstāstīt kāpēc rīkojos tā vai citādāk, Kādiem principiem pieturos, kāpēc man patīk šī vai cita mūzika, un ko tā man izraisa. Un šādos brīžos stipri izjūtu, ka mana prasme precīzi un pilnīgi izteikties nav pietiekami attīstīta. Prasme izrunāties - tik pat attīstīta kā maniem mazgadīgajiem bērniem - nu ne kādas atšķirības.
Tad vēl gramatika - nu jau nemāku teikumu uzrakstīt bez 2-3 kļūdām. Bet kad saņemu īsziņu tālrunī ar kļūdu katrā otrajā vārdā - rokas gribās noraut tam sūtītājam.
Nu labi - pamēģināŠu izteikties, tā sakot - jāpatrennējas un jūs pasakiet kā man izdevās izteikt savu domu:
Es ziedoju naudu vājredzīgo biedrībai, projektam aklo pavadoņu-suņu iegādei. Katru reizi, kad man kāds ir iedevis naudu par kaut ko, par ko es neuzskatu, ka man bija nauda jāsaņem. Vai arī, ja kāds man ir izdarījis pakalpojumu, par kuru citi, normāli cilvēki, būtu maksājuši naudu. Kāpēc tieši šis projekts? Tāpēc, ka ir pārāk daudz lūdzēju un prasītāju. Nu rehabilitēs vienu-10 bērnus. Izmaiņas būs tikai šo bērnu dzīvēs (un viņu vecāku, protams). Varbūt. Aklais ar suni dzīvos kopā savus 10-12 gadus. Viņš izies, staigās pa ielām, brauks ar sab.transportu. Šoferīši būs spiesti pieturēt trolejbusa durvis. Apkārtējie varbūt dot vietu. Vecāki ierādīt bērniem, ka nedrīkst apbižot ne suni, ne cilvēku. Jā, es gribu lai kopā ar mani pa ielām staigā atšķirīgie. Es gribu lai cilvēki pierod, paliek tolerantāki, pretīmnākošāki un pieņemošāki. Lai atšķirīgajiem ir iespēja būt atšķirīgiem: aklajiem, gejiem, pankiem, māksliniekiem, garīgajiem invalīdiem, dievturiem, daudzbērnu ģimenēm, u.t.t., lai katrs atrod savu nišu dzīvē, jo dzīvei jābūt dažādai un katram ir jāatrod sava niša.
Kapēc nesākt ar suni aklajam Latvijā? |