Tā, kurai zalkši nāk mājās' Journal

Pārdzīvot autoavāriju - ček.
Ceļa posmā Līči-Ulbroka, fūres vadītājs nenovaldīja piekabi un ar piekabi nogrūda manu mazmašīnu no ceļa. Kad apstājos grāvī un izlīdu no mašīnas, tad izrādījās, ka man ir neticamio paveicies - 5 cm pa labi koks, priekšā 10 cm koks un 30 cm no manas mašīnas bremzēšanas ceļa pa kreisi elektrības stabs, sekojoši - ja smagais būtu mani pastumdījis bikci vēlāk - es pa stabu uzrāptos pie bārdainā tipa aukšā.
Smagā vadītājam arī paveicās - smagā mašīna man blakus grāvī, sitiens ar elektrības stabu pret kabīni (elektrības stabs gar zemi, augstsprieguma elektrība šņāc un dzirksteļo), vadītājam asins lāsītes uz sejas no sasprāgušā priekšējā stikla,stikls sniegā.
Glābēji, ātrie, elektriķi, policiija.... tas viss bija. Būs apdrošinātāji un automehāniķi (man sabukņītas durvis, kaut kas ar ģeometriju un kapots pilns ar sniegu).
Daži teica, ka man šodien otrā dzimšanas diena.
Es teiktu, ka tā ir diena, kad mani mīļie palika ar mani.
Lai vai kā - kam gan patiktu šādā laikā vazāties pa kapiem?