| 7:36p |
Pēdējā laika sniegs liek justies kā pasakā, ne visai labā, tiesa. Vakar vedu lielbērnu uz bērnudārzu un pēcāk sīko uz bēbīšskolu (nožēloju, ka esmu izbraukusi no mājām). Manu mazo mugursomas-izmēra mašīnīti "nēsāja" no viena sniega grambas uz otru. Bremzēt vajag savlaicīgi, gāzēt arī.... kafiju nevajadzēja, adrenalīns pats no sevis izstrādājas.
Šodien lielbērnu uz bērnudārzu nevedu, aizvedu tik uz poliklīniku. Domāju mazmašīnīti neaiztikt, var taču ar autobusu brukt! Aizbrauksi, ja autobusa nav! Nu nav! Nostopoju vienu mašīnu, otru - tikām pie ārsta. Bet pie Poliklīnikas kadrs: autobusi stāv vairākās rindās, līku loču uz vienīgās vienvirziena ielas, kas ved augšā uz tilta pāri Buļļupei uz Daugavgrīvu (kur šamiem galapunkts). Autobusiem priekšā divas kaisītājmašīnas kaut ko ķimerējās, kaisa sāli uz uzbrauktuves uz tilta (viss ceļš slapjš un pārsālīts). Mēs tur ilgi gaidīt poliklīnikā negribējām, ģērbāmies, gājām ar kājām pāri tiltam uz Daugavgrīvu - vējš pūš, dēls žēlojās (es smīnu - lai uzzina kāda vispār ir ziema, citādāk trausls kā kultūraugs siltumnīcā). Nikas - pārgājām un pat līdz veikalam tikām. Bēt pa to laiku autobusu "korķis" nāca vaļā un sāka braukt autobusi - 3-šie un 36-tie... strēķiem, rindām, nepārtraukti, daži no tiem esot stāvējuši un gaidījuši aš 2,5 stundas...
Bet mēs rīt ar lielbērnu uz nodarbībām.
Vienīgais, kam šis laiks patīk ir sīkbērns - viņš ceļas un krīt, ceļas un krīt, un iet tālāk pa sniegu brist :) |