Man ļoti nepatika kā lielbērns ieklepojās sestdien, tad nu vakar vēl šamo pieturēju mājās. Sīkbērnam 4.dien bija temperatūra un uz zīdaiņskoliņu ar vakar nebijām. Abi mājā, es un vēl ar maniakāliem plāniem nodarbināt sīko motoriku un elpošanu. Rezultātā vēlme nožmiegt bija reizes 5, uzbļāvu reizes 3 un 1 reizi uzšāvu ar dvieli pa segasvirsu, zem kuras bija paslēpies lielbērns. Ā - un vingrinājumi izpildīti tikai 1/2. turklāt ir ižžautas vešas un uzmargota lapu cepure bērnam uz bērnudārzu! Un māja nav pārvērtusies par cūkkūti, piedodiet cūkas - par vistukūti! Šorīt esmu nekāda. Sīkbērns pārstājis puņķoties un temperatūras ar nav, bet man nepatīk kā šams klepo - kaut kā nepareizi, kaut kā bikci par dziļu. 4.dien pie ārsta. Bet šodien būs jādodas uz bērnudārzu, uz rudens svētkiem, pirms tam iepirkumi (vakar ar lielbērnu izrunājām cienasta saturu), darbi, nav ko vilkt mugurā, nav kur izžaut sapjo veļu, dators mans čupā, un uz MaKo datora nav remote connections. Sāku lēnām besīties, kaut arī no besīšanās nav pozitīva rezultāta. Būs labi. Kur di.... liksies?
eju strādāt
( ... tālāk ... )