Tā, kurai zalkši nāk mājās' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Tuesday, November 14th, 2006

    Time Event
    10:43a
    Kā maniaks meklēju Santorīnī (Grieķijā) bildes. Gribu uz turieni! Pavadīt uz šīs salas viasmaz nedēļu, tad uz citām salām vismaz pa nedēļai, noīrēt mājeli tur, lasīt olīves un ļaut vējam glaudīt matus, zem zandalēm just čirkstam mīnojiešu laika būvju drupas. Sūkt paštaisītu vīnu un uzkost aitas cepetīti ceptu uz uguns.
    Cibā ierakstītās vēlēšanās piepildās.
    11:42a
    nu? "Čurāju" dēļ tās Santorīni. Skatos pārsimto bildi un skat - tā pati vējdzirnava, tikai no otras puses (spriežot pēc bildēm viena vējdzirnava vien tur ir), tās pašas kāpnes, tas pats kāpņu posms. Acīm redzot Daudz tur nav ko fotografēt. Un kas gan tur tāds ir, ka man sirds aiz gribēšanas sažņaudzas - tīrība, vienkāršība, rūpes par savu īpašumu. Paši lētākie materiāli - kaļķis, akmeņi un cements (māli) un darbs to visu savest kārtībā.
    Bet pie mums? Kas ir mums? Vai tiešām mums nekā nav? Nekā īpatnēja, tradicionāla, savdabīga un dzīva?
    7:45p
    Gribu noskatīties vienu senu un vecu fantastikau filmu Polijā uzņemtu - nu to, kur divus puišus iesaldē un viņi pamostās brīnišķā nākotnē - visapkārt vienas sievietes un neviena vīrieša, civilizācija paslēpusies pazemē - atceraties? Kā to filmu sauca?

    << Previous Day 2006/11/14
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba