| 2:48p |
Vējš sit bambusa vējstabules pret loga malu. virtuvē kaut kas nograb pats savā nodabā. Pirksti neklausa, pelēki, cauri cimdiem rokas nosmērējušās melnas. tur, starp bērziem, norakušies pērnajās lapās sēž sarūsējuši dzelži. es tos vilku ārā no zemes un pārvietoju miskastē. Par pāris dzelžiem mazāk, pāris iespējas mazāk manam dēlam savainoties. Plaukstas nogurušas. Gribās ēst un gulēt. Nafig es vakar pāris stundas spēlēju Oblivion?
Vējš trenkā lapas, gribās dedzināt pērnos žagarus kokteilī ar plastmasas plēksnēm, bet vējš par stipru.
Lielais bērzs vairs nedod sulu, būs jātaisa šis kantoris ciet. Vārīšu gaļas zupu ar burkāniņiem, kāpostiņiem, kartupelīšiem un varbūt arī ar zirnīšiem. Dēls guļ pie auklītes.
Ko tālāk?
Jāatsprauž dabā tās vietas kur būs koki un jāsāk rakt bedres. |