| 10:28p |
Tikko saņēmu maili, ka sieviete, kura mūsu ciemā pieskata bērnus ir brīva un var pieskatīt Kažiņu. Tagad sēžu kā pie ālinģa un nesaprotu - lekt iekšā vai ne: zinu, ka mājāssēdēšana mani padara traku, gribās ārā, cilvēkos. Bet mans dēliņš vēl ir tik maziņš.... būtu man vēl viens auklējamais, tad mājās nosēdēt man būtu vieglāk. Pavasarī ieplānoju dārza darbus. Bet varbūt pieņemt piedāvājumu - tad kaut vai tā pati mājadzīve man būtu vieglāka (Turklāt MaKo saka, ka es ar mājsaimniecību netiekot galā)(Vai viņa ir ar mieru arī uz nepilnu dienu strādāt?), varētu dārzā no sirds izstrādāties.... Būtu man vēl darba piedāvājums kārdinošs, bet nav taču. Njerrrr.... |