| 7:09p |
Ir pagājis gads ar visu labo un slikto, ar visu interesanto un aizraujošo, kas tajā ir bijis. Es esmu atdevusies laika plūdumam kā ūdenszāle strautā. Ar satrukumu un bažām gaidījusi, kad mazais rāpotājs nostāsies uz kājām, kad spers pirmos solīšus un kad teiks savus pirmos vārdus. Pirmais vārds bija "bļa", bet otrais "mamma". Pēc tam viņš cēlās kājās un stutējoties pret sienām sāka staigāt. Pēc tam ar vien drošāk un drošāk - tagad krēslus nepiebīdītus pie galda atstāt nevar - lien uz krēsliem un tad uz galda. īpaši ja uz galda ir dators. Ir piedzīvota plūmju ziedēšnana, šķūņa būvniecība, pirmās karstās vasaras dienas, iesākts trenniņš.
Bet pēc tam likās, ka no septembra esmu nodzīvojusi pāris gadus - tik intensīva dzīve man ir bijusi - uzspēts, izdarīts ir daudz, daudz traku un neiedomājmu, brīnišķīgu lietu.
Nākamajā gadā gribu nominīt darbu (apnicis, ka mani izaicina justies kā parādniecei), iekopt dārzu līdz galam, vest mazo uz baseinu lai mācās peldēt. Apmeklēt sporta nodarbības pašai reizi, divas nedēļā.
Pārējo lai rāda mani darbi. |