| 8:49p |
Pēdējo sestdienu pavadīju sporta zālē. Atšķirībā no cilvēkiem, kuri ir reiz nodarbojušies ar sportu man nesāpēja neviens muskulis (pareizi sapratāt, ka es ar sportu nenodarbojos).
Mans trenniņš tuvojas loģiskām beigām un man ir diezgan žēl, ka tā. Draugi mēs esam un turpmāk arī paliksim, bet vairs nebūs to kopējo pasākumu, neprātīgā prieka un vēja sajūtas ausīs.
Esmu šajā laikā ieguvusi pašapziņu un turklāt pamatotu pašapziņu, zinu savas iespējs un varēšanas, esmu ieguvusi brīvību sirdī un vieglumu domās. Zinu, ka varu vēl virāk. Zinu ka un ko mīlu, zinu par ko pateikties un par ko noraidīt, zinu kas ir un kas nav svarīgs, zinu kas mn ir un kas nav vajadzīgs. Aizgāju uz trenniņu cerot, ka tas piepildīs manus sapņus, bet tas ņēma un piepildīja, turklāt iedeva kaudzi vēl labuma. Novēlu katram kaut ko tādu piedzīvot.
Rīt 19.00 - 21.00 brīvdabas muzejā rīkojam Ziemassvētkus latviešu garā: ar ķekatām, laimeslāci, bluķa vilkšanu, ugunsbumbu, jampdračiem un ālēšanos. Pievienojieties. Būs labi.
9518777 |