Tā, kurai zalkši nāk mājās' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, November 8th, 2005
| Time |
Event |
| 7:18p |
Pelēkas debesis un viegls vējš. Sīkas ūdens puslāsītes manus matus savirpina sīkās sprogās. Maigums un cerība acīs. Kādu šodien sasildīju, kāds šodien sasildīja mani. Lūpās iemitinājies smaids - tas ir Tavs nopelns. Eju un dalos ar to - še smaids, še vēl viens, un Tev riekšava, un Tev, pelēkais un nogurušais cilvēciņ - spainītis. Paplet plašāk kabatas un izmet beidzot krāmus - pielikšu pilnas kabatas ar smaidiem - man to ir daudz. | | 7:39p |
Reiz kāds vīrs lūdzās Dievam vinnestu loterijā. Cītīgi lūdzās, nevis reizi, bet trīs reizes dienā. Ilgi lūdzās līdz nomira aiz vecuma. Nogāja vīrs debesīs un jautāja Dievam - par ko Tu mani nemīli? Ko es esmu nodarījis, ka Tu nepiepildi manu vēlēšanos, jo es taču neprasu nemaz tik daudz...
Un Dievs atbildēja - es jau sen būtu devis Tev vinnestu loterijā, un ne vienu reizi vien, bet kā es to varēju, ja Tu nenopirki nevienu loterijas biļeti? |
|