20:40
atkal sapņoju par to kā nav. šoreiz par mazu, jauku dzīvoklīti kaut kur centrā, logu ar lielu palodzi, lai nebūtu jāiet 4 stāvus zemāk uz pīpētavu, kas vienmēr ir līdz riebumam piesmēķēta un absolūtu, absolūtu vientulību. nevis kojas.nu tā lai skaļi varētu bēthovenu klausīties.
es patiešām aiziešu pēc tām gingium tablečkām. un parliamenta.