dzeru melnu kafiju, skatos hičkoka psycho, drebu kā nariks, smirdu pēc alkohola un vispār wannabe dead laikam jāaizvelkas uz universitāti un tad vakarā kaut kas akadēmisks vai atkal dzeršana. (atcerējos, ka es taču vakar centos dzelzītim pāri tikt, bet man onkolis skrēja pakaļ un tā nu es nekur netiku)
Dzēru kefīru, garām brauca menti un noraustījos. Ok, tās jau tik fūgas abstraktās loģikas shēmas. Kad iedomājos, ka rīt pēdējās 2 komunikācijas vēstures lekcijas manā mūža pie lieliskās V.Zelčes, raudiens nāk un paliek vēl skumjāk ap sirdi kā skatoties video par ķīniešu kažokzvēru fermām un/vai attēlus ar bada nomocītajiem bērneļiem ar uzpūstiem vēderiem kādā āfrikas dirsā. Mhm, laikam pārspīlēju.