|
[11 Jul 2003|08:19am] |
mees visi sleepjamies... sleepjamies savaas chaulinjaas no apkaarteejaas pasaules, paareejiem cilveekiem, baidamies buut atklaati, baidamies, ka muus ievainos, saapinaas...
cits sleepjas zem savas brutalitaates, cits zem sava darbaholisma, cits zem savas neaizskaramiibas, aiznjemtiibas...
mees visi sleepjamies... taa ir droshaak, ka tu netiksi saapinaats, bet taa ir gruuti
ir briizhi, kad paveram chaulinjas malu, lai ljautu kaadam gaismas starinjam iespiideet savaa chaulinjaa, bet tad atkal sabiistamies un no visa speeka velkam vinju ciet...
mums ir bail buut atklaatiem, atveertiem... kaut zinam, ka taa ir vieglaak
bet droshaak ir sleepjoties
|
|
|
[11 Jul 2003|06:11pm] |
atdaliit lieko... pamazaam, leenaam atdaliit to, kas ilgu laiku ir bijis vinjas, bet tagad kljuvis lieks un traucee... atdaliit, atraisot mezglu pa mezglam... vinjas pirksti asinjo, meegjinot atraisiit cieshi sazhnjaugtos mezglus, asinjo... saap... leenaam, tas viss notiek tik leenaam, ar lielu piepuuli... viens mezgls ir atraisiits... veejaa pland rupjaas shnjores nieciigaa dalja, kura ir atraisiita... tas ir saakums... veel ir palikushi daudzi mazi mezglinji... pienaaks arii vinju kaarta... shodien vairs nee... vinjas rokas ir sarkanas kaa kraasaa iemeerktas, taas paaraak asinjo...
/noskatiitites uz to visu no malas un zinaat, ka tam ir jaaljauj notikt
|
|