pusnaktsss

(..) nu, ok, 21, pie kam- prazdnjik ne polu4ilsja. toties shodien ieraudziiju vienu outdoor reklaamu, kuraa bija teikts kaut kas no seerijas-

TAVI DRAUGI NAV NEKAS,
TAVS DARBS NAV NEKAS,
TAVS AUTO NAV NEKAS,

TAVS PULKSTENS ESI TU

un tas vareetu lielaa meeraa sasummeet visu shais peedeejos gados guuto-

esmu izveeleejusies darbiibas lauku, kuraa tev ir jaadara tas, kas ir jaadara, ja vien tu veelies buut kaut kas (pat tad, ja tu veel neesi nekas- vienalga dazhkaart tu esi spiests atrasties kaut kaadaa dranjkiigaa koncertaa un pasniegt vajadziigajiem cilveekiem ziedus un buut dalja no klaunaades kas noris)

esmu, laikam jau jaasaka, paldies D****, sapratusi, ka vairums no tiem cilveekiem, kas ir ap mani, kuri uzdroshinaas sevi deeveet par maniem draugiem, var to dariit pateicoties tiiri situatiiviem iemesliem, vai arii taapeec, ka tas ir abpuseeji izdeviigi. dveeselju saistiiba, drauga plecs uz kura vareetu kaut vai izraudaaties, ja ne atbalstiities, ir zinaamaa meeraa utopija (ok, varbuut arii manis pashas deelj, jo neieshu jau uzbaazties. bet arii briizhos, kad nespeeju vairs neuzbaazties, apstaaklji un citi faktori nosaka to, ka nekas no nepiecieshamaa un ilgotaa, briidii kad ir nepiecieshams draugs, nenotiek)

nu, par to auto es veel pastriideetos, jo, ja man buutu iistaa rociiba, tad nu gan par to vareetu teikt tieshi to pashu, ko par manu pulksteni, vai jebkuru citu "fiichu", kas ir aareeji redzama (apgjeerbs, aksesuaari, taa visa kopsalikums) un kuru esmu pati izveeleejusies. nu, tu tachu zini kaa ir ar mani un braukshanu, taa kaa auto nevis pulkstenis gan shajaa gadiijumaa buutu iistais :)) bet tas taa

(..)

man ir 21 un nu ar katru gadu arvien vairaak un vairaak kaads no maniem cieminjiem meegjinaas uzsaukt tostu "nu tad par tiem 18", pashlaik arvien kaads veelas teikt, ka shis ir tas skaistaakais laiks dziivee utt. bet es it kaa skatos uz to visu kaa no malas, saakot apzinaaties savu veertiibu, iipashumu un speeku. jaa, manii ir speeks. speeks, kura deelj daudzi varbuut sauktu mani par kjertu, samaitaatu, aprobezhotu un veel sazin kaadu, bet man shis speeks patiik, tas liek man dziivot. dziivot izjuutot, dziivot pilnveidojoties un dziivot sajuutot visu sevii. sajuutot taa, ka nekaa vairaak nevajag, sajuutot taa, ka viss paareejais ir lieks. lieks briidii kad shim speekam ljauj produktiivu valju. uzsvars uz vaardu "produktiivu" :))

piedrāzt saistības, "draugus", radus un citas būšanas, vienalga par no rīta netīrītajiem zobiem un uzkrāsotajām acīm, ir tikai es, pelni manī un sačakarēts auto kuru vajadzētu kādam pārdot kaut vai par kaut kādu naudu.
rīt gan pasūtīšu visu trīs mājas tālāk, no rīta aiziešu uz tirgu, nopirkšu biezpienu, sacepšu biezpiena sacepumu ar rozīnēm, dzeršu cik gribēšu, nekur neiešu. varbūt vienīgi slidot

raudāt? raudāt, lai kļūst vieglāk, liekot tam visam aiziet, iziet ārā. raudāt, lai vienkārši to visu dabūtu ārā?

žēlot sevi? nu, gan, to gan ne. apzināties savu pārākumu un taisnību? priecāties, ka dari tā kā vajadzētu darīt, tā, lai arī pēc 40 gadiem neko nevajadzētu nožēlot, ļaujoties savām vēlmēm un izjūtām, ļaujoties un nenoliedzot sevi, atdodoties.

lādēties par to, ka pasaulē pilns ar cilvēkiem, kas nespēj iedziļināties un izprast? pilns ar tādiem, kas tavu rīcību pat neiedomāsies saistīt, pat ne tuvināsies tās patiesajai motivācijai. škrobīties par to, ka parasti viss tiek uztverts taisns un plakans?

diez vai

acis, kakls, pakrūte, viss, pilnīgi viss pilns, pilns un pārpilns.

nu beidzot, esmu tikusi pie savas dienasgraamatas, bet visa ir paaraak daudz, paaraak daudz ir ko teikt, paaraak daudz ir iekshaa, visa ir paaraak