November 1st, 2009

• Purva katakakakanakakas
• 11/1/09 09:04 pm
• Šodien biju purvā. Gāju pa takām. Redzēju vīru, kurš apsēdās uz soliņa, novilka kurpes, no dzeltena Stockmann Trako dienu maisiņa izvilka zaļus (tumši) zābakus, uzvilka tos, nokāpa no takas, un pa veco kara ceļu devās iekšā purvā. Kas zin, varbūt mēs bijām pēdējie, kas šo vīru redzēja!!!
  
  Ir arī elektriskās (at-, hahaha, nē, protams, foto-)bildes, bet tā kā starp tām un to ievietošanu šeit ir 2 kompleksitātes layeri, tad te to tagad nebūs.
  
  Anonīmais bija agrāk no rīta acīmredzot, tāpēc viņam viss apsarmojis tur purvā bij, bet mēs vēļāki, jau pēcpusdienā, sarmas vairs nebij, bij ledus uz peļķēm.
  
  Man nākošnedēļ ir 5 dienas, kuru laikā jātiek kaut kādā skaidrībā par savu dzīvi. Nu, protams, ideālā variantā es dodos uz mežu uz vairākiem gadiem un pārdomātu visu, bet kredīti saistības parādi. Tāpēc kautč kā būs jāizdomā pa to vienu nedēļu, kā es tagad būšu, dzīvošu un strādāšu.
  
  Pirmdien sākšu ar galda notīrīšanas no vecās lakas pabeigšanu. Tad uzklāšu pirmo lakas kārtu. Iegādājos kaut kādu zu K burta, ūdenī šķīdinātu, izvēlējos netonēt, un jā, tā ir pusspīdīgā. Redzēs, kas sanāks. Un vēl man ir speciāli īpašā otiņa šādām lakām domātā. Tā ka viss sanāks.
  
  Un pa rādio Naba Bitīt matos raidījumā skan superīga dziesma, tā ir pēdējā šodienas raidījumā, un to Bitīt matos raidījumu varēs pēc tam internetos noklausīties. Tad arī uzzināšu, kas ir burvelīgās dziesmas autorz, un iegūšu seu ierakstu ikdienas playlistes papildināšanai.
  
  Es te vēl gribēju izteikties par bērniem un par Haloweenu un par trick-or-treat-ošoanu Latvijā, bet aptrūkās medus un žults maisījums tajā pūslī, ko saucu par savu smadzeņpodu, tāpēc citreiz aka nekad.
  
  Jājautā, uz dienvidiem (na juh) es te tā trenējos drukāt, ja nekad neko nedrukāju, bet tas ir absurds jautājums, liesmojošu pūķu debessbraukšanas cienīgs.
  Tags: bitīt matos, eksistenciāli naidīgas pārdomas, purvs, radio naba
• 0 commentsLeave a comment