March 28th, 2009

• 45. lappuse
• 3/28/09 09:45 pm
• Viens no tiem bij neliela auguma, spēcīgiem muskuļiem, platiem pleciem, robustiem locekļiem, lielu galvu, melniem, kupliem matiem, lielām ūsām, spriganu un caururbjošu skatienu. Visā viņa augumā bij manāms tas dienvidnieciskais žirgtums, kas tik raksturīgs Francijas Provansas iedzīvotājiem.
  Didro pareizi teicis, ka cilvēka kustībās izpaužas viņa raksturs. Šis nelielais cilvēks bij tam skaidrs pierādījums. Varēja nojaust, ka viņa valodā būs dzirdami svešādu izlokšņu vārdi un salīdzinājumi. Starp citu, es tomēr neņemos to droši apgalvot, jo viņš runāja man pilnīgi nesaprotamā valodā.
  Otrais ienācējs pelna sīkāku raksturojumu. Dižo fizionomistu Grasiolas vai Engela māceklis tā sejā lasītu kā atvērtā grāmatā. Es pirmajā acumirklī uztvēru viņa galvenās īpašības: pašpārliecību, jo tā galva pašapzinīgi slējās pāri plecu puslokam un melnās acis raudzījās ar saltu noteiktību un nosvērtību, ko pauda tā pabālās, lai gan iedegušās ādas krāsa, enerģiju, kas bij redzama viņa acu plakstu straujajā kustībā, un, beidzot, drošsirdību, jo tā dziļie elpas vilcieni liecināja par lielu dzīvības spēku.
  Piezīmēšu vēl, ka šis cilvēks bij lepns, ka viņa rāmās, bet stingrās acīs atstarojās dziļas domas un ka viss tas, kopā ņemot, kā arī ievērojot sejas izteiksmes un kustību pilnīgu saskaņu, pēc zinātnieku fizionomistu atziņas, norādīja šā cilvēka rakstura dziļu patiesīgumu.
  Viņa klātbūtnē es neviļus sāku justies drošāks un cerēju izmantot mūsu nejaušo satikšanos.
  Skaidri nebij pasakāms, vai šim cilvēkam piecdesmit vai tikai trīsdesmit pieci gadi. Viņam bij slaids augums, plata piere, taisns deguns, pareizi veidota mute, krāšņi zobi, smalkas slaidas rokas, hieromantu valodā runājot, — nepārprotami psichiskas, cienīgas kalpot kvēlai dvēselei. Bez šaubām, tas bij vispilnīgākā tipa cilvēks, kādu man jebkad gadījies sastapt. Vēl viens raksturīgs sīkums: viņa patālu stāvošās acis ar vienu skatienu varēja aptvert gandrīz ceturtdaļu horizonta. Vēlāk es dabūju pārliecināties, ka šo īpašību pastiprināja redzes spējas asums, vēl skadrāks nekā Nedam Lendam. Kad šis nepazīstamais lūkojās uz kādu priekšmetu, viņa uzacis saraucās, platie acu plaksti it kā samiedzās un tādā kārtā sašaurināja aptveramo redzes loku. Kas par skatienu! Kā tas palielināja attālumā šķietami sīkos priekšmetus! Kā tas ieurbās jūsu būtnē līdz pašai dvēselei! Kā izspiedās cauri mūsu acīm nepieejamiem ūdens slāņiem un aptvēra visdziļākās jūras dzīles!
  Abiem nepazīstamajiem galvās bij jūras ūdra ādas cepures, kājās roņādas zābaki, mugurā neparasta auduma apģērbi, kuri izcēla auguma līnijas un ļāva kustībām pilnīgu brīvību.
  
  45
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment