January 27th, 2009

• Skolas solā, acs bolā, raustās
• 1/27/09 03:36 pm
• Izrādās, vārdam sadročījies ir arī latviskas cilmes analogs --- sarūpējies.
  
  Un vēl es šodien esmu neizgulējies un man nekontrolēti ik pa brīdim raustās kaut kāds muskulis pie labās acs. Labi vēl, ka tas nav īpaši uzkrītoši, bet mazliet nepatīkami tāpat ir.
  
  Es mīlu savu organismu, tas man sagādā daudz interesantu mirkļu!
• 0 commentsLeave a comment

• 1/27/09 05:35 pm
• Es netieku ar sevi galā pats, bet man arī riebjas, ja kāds cits mēģina tikt galā ar mani manā vietā. Tā nu lūk no purva laukā netieku.
• 0 commentsLeave a comment

• Nautila skrūves brīvība Golfa straumes mesto bumbiņu klabēšanā
• 1/27/09 10:28 pm
• Nolēmu izmērīt savu datora klaviatūras dīdīšanas ātrumu. Paņēmu 1955. gadā Latvijas Valsts izdevniecībā izdoto grāmatu "20000 lje pa jūras dzelmi", kuras autors ir Žils Verns, novietoju blakus datora monitoram uz galda un teksta redaktorā ieklabināju 301. lappuses tekstu.
  
  Drukāšana ilga 9 minūtes un labošana 6 minūtes. Kopā 15 minūtes. Teksts satur 2735 simbolus, kuri veido 375 vārdus.
  
  Ņemot vērā, ka grāmata sastāv no 333 lappusēm, to pārdrukāšana man prasītu 333 X 15 = 4995 minūtes. Tās ir 83.25 stundas jeb 3.46875 diennaktis.
  
  Mērījumi tika veikti, izmantojot Apple datoru (jo Mecrasoft Wimdovs darbinātie datori, tādi kā Deel, Acher, Asys, pašmāju Krauja un tamlīdzīgie ir niķīgi un praktiskai lietošanai nepiemēroti).
  
  Iedrukātais teksts seko.
  
  Kapteinis Nemo aizgāja uz savu istabu, un es viņu ilgāku laiku nedabūju redzēt. Bet kādas sāpes viņš pārcieta, jo bij taču šā kuģa dvēsele un izjuta itin visus pārdzīvojumus! "Nautils" vairs neturējās noteiktā virzienā. Tas braukāja uz priekšu un atpakaļ un kā nedzīvs ķermenis šūpojās viļņos. Skrūve bij tagad brīva, bet tomēr tā tikpat kā netika darbināta. Kuģis brauca uz labu laimi. Viņš nejaudāja aiztikt prom no pēdējās cīņu vietas, nevarēja atstāt šo jūru, kura bij nolaupījusi vienu no viņa ļaudīm.
  
  Tā pagāja desmit dienas. Tikai 1. maijā "Nautils" atsāka savu ceļu uz ziemeļiem un nobrauca garām Lukaju salām un Bahama jūras šaurumam. Mēs tagad braucām pa lielāko no visām jūras upēm, kurai pašai savi krasti, savas zivis un sava īpatnēja temperatūra. Es domāju Golfa straumi.
  
  Tā patiešām vārda pilnā nozīmē ir upe, kura brīvi plūst pa Atlantijas okeanu un kuras ūdens nesajaucas ar okeana ūdeņiem. Tā ir sāļā ūdens upe, vēl sāļāka nekā jūra, kas to ieslēdz. Viņas vidējais dziļums ir trīs tūkstoši pēdu, vidējais platums sešdesmit jūdžu. Dažos apvidos tās plūsma aizsniedz četrus kilometrus lielu ātrumu stundā. Golfa straumes ūdeņu masas nemaināmais milzums pārsniedz visu pasaules upju ūdeņu kopumu.
  
  Komandiera Mori atrastais Golfa straumes sākums vai, labāk sakot, vieta, no kuras viņa iztek, atrodas Gaskoņas jeb Biskajas jūras līcī. Tur sāk sakopoties tās ūdeņi, sākumā vēl vāji tiklab krāsas, ka temperaturas ziņā. No turienes tā sāk tecēt uz dienvidiem, garām ekvatorialās Afrikas krastiem, sakarsē savus ūdeņus tropiskās saules svelmē, pārkļūst pāri visam Atlantijas okeanam, aizsniedz Sanroka ragu Brazilijas krastā un tur sadalās divās attekās, no kurām viena dodas uz Antiļu salu jūrām savākt tur vēl vairāk siltuma. Un tad Golfa straume, kuras uzdevums izlīdzināt atšķirību starp dažādu apvidu nevienādajām temperaturam un sajaukt tropiskos ūdeņus ar ziemeļu ūdeņiem, iesāk savu līdzvarotājas darbu. Meksikas jūras līcī sakarsēta, tā plūst gar Amerikas krastiem augšup, aizniedz Ņufaundlendu, tur, Devisa jūras šauruma aukstās straume atspiesta, griežas atpakaļ pāri okeanam ieslīpā virzienā, plūzdama pa vienu no lielākajam loksodromēm. Ap četrdesmit trešo platuma gradu tā atkal sadalās divās attekās; viena no tām ziemeļaustumu pasatvēja iespaidā atgriešas atpakaļ Biskajas jūras līcī un Azoru salās, bet otrā, apsildījusi Īrijas un Norveģijas krastus, aizplūst līdz pašai Špicbergenai, kur tās temperatura nokrīt līdz četri gradi un tās ūdeņi rada no ledus brīvu jūru.
  Tags: drukāšana, eksperimenti
• 0 commentsLeave a comment