December 11th, 2008

• 12/11/08 12:01 am
• Es ēdu makdonaldā bet neesmu resns. Ha ha ha.
• 3 commentsLeave a comment

• Īsi, kontrolēti bursti #2
• 12/11/08 12:02 am
• Es jau teicu to kādreiz: block in short, controlled bursts
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:04 am
• tā lepnība vienkārši nenāk ārā no manis
  
  izplēst
  
  izdzīvo tas vilks, kuru es baroju
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:05 am
• Vai ir saglabājusies spēja veidot sarežģītus saliktus teikumus? Daļēji, es teiktu, pa lielākai daļai, ir gan saglabājusies.
  
  Otrs tests! Uzrakstiet 10 vārdus krieviski. Один, два, три, четыре, пять, шесть, семь, восемь, девять, десять.
  
  Великолепно, у вас отличная моторика мышц!
  
  Trum-tu-rum-tum-dum.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:09 am
• Kad es esmu distraktējies, man vienmēr šķiet, ka monitors ir pārāk mazs. Droši vien ir mazs salīdzinot ar uzpampušo lepni stulbo distraktēto galvu.
  
  Eu! Atkal es sevi aplieku, ak, kas gan es esmu, lai sevi paliktu, koa? KO?
  
  Viss šis ir tik skaists un tik trausls.
  
  Par monitoru -- šobrīd tas man šķiet liels, pat milzīgs. Un es patiešām kaunos par to, ka es neizmantoju domuzīmi, bet gan divus mīnusus tās vietā. Esmu nolādēti impotents intelektriķis pats sev.
• Comments have been disabled for this post.

• Pa-ссака
• 12/11/08 12:17 am
• Reiz dzīvoja baltie zalkšņi. Viņi dzīvoja dzeltenās upes krastos. Kādu dienu upe kļuva sarkana, jo kādam bija viedokļu nesaskaņas lielas ar citiem.
  
  Agresīva pasaka sanāca, patiešām nelepojos ar to.
  
  Sākšu no sākuma. Reiz dzīvoja baltie zalkšņi. Viņi dzīvoja Vējainajā ielejā. Kādu dienu Vējaino ielu appludināja Sarkanā upe, jo kādam bija lielas viedokļu nesaskaņas ar citiem.
  
  Nolāpīts. Atkal uz agresiju nemotivētu pavilka.
  
  Bet Sarkanā upe ir labāk, nekā Zaļā upe, jo kāds bija ģērbies gadalaikam neatbilstošās drēbēs un laukā pastaigājis.
  
  Nē, labāk nav, abas divas šīs upes ir sviests. Bet par sviesta upēm runa šajā pasakā nebūs. Ne manā pasakā, piedod.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:23 am
• Vārdu lāsts: cik vārdus savā mūžā nolādētais ir izlasījis, tik vārdus nolādētajam pašam pēc tam jāuzraksta.
  
  Un tad viņam jāieskaņo neskaitāmas mūzikas minūtes, un jāfilmē filmas un jāvada rādio raidījumi un ko tik vēl ne. Es noslinkoju, izmantoju mežonīgo kārti. Un jā, man patīk stulbi, burtiski tulkojumi, jo esmu tik lepns, ka domāju, ka man kaut kas vispār var patikt un ka es ESpēju definēt kas ir stulbs un kas nē. Un tad es vēl nerakstu komatus un esmu laimīgs par to. Dzīres [vidus]mēra laikā.
  
  Kas nāk no kreisās uz labo, tam no labās uz kreiso arī jānāk. Atgriezeniskā saite iegriež dziļi pozitīvi negatīvās hipertelpas pušmucāna murgos.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:29 am
• [R]ākstīšanas terapija darbojas. Kāds iekomentējis kaut ko pie mana neresnā makdonalda ieraksta, bet manī šis komentārs šobrīd neizraisa nekādas jūtas. Jo es zinu, ka es to komentāru ne lasīšu, ne dzēsīšu. Es peldēšu kā zāles stiebriņš Visuma intelekta okeānā, bet komentāri man slīdēs garām kā aisbergi.
  
  Un jā, man patīk Staņislava Lema stāsti.
  
  Iespējams, ka pienāks tāda diena, kad es ne tikai iespējošu komentārus, iespējams, ka es pat nepievērsīšu komentāriem vispār nekādu uzmanību, pat ja tos redzēšu.
  
  Staņislavs Lems labi par tādu situāciju uzrakstīja vienā stāstā. Kur karavīri šāva nost cilvēkus, un karavīriem bija grūti to darīt, jo karavīri izjuta, ka ir līdzīgi cilvēkiem, ka kaut kas tos saista. Bet virsnieks bija pacēlies augstākā līmenī, viņš tos nošajumos neuzskatīja par cilvēkiem.
  
  Ne jau tas, ka es gribētu kādu nošaut. Es vispār no šaujamieroča esmu šāvis vienreiz mūžā, kādas 7 vai 9 patronas izšāvu, dažas no tām trāpīja mērķī, bet dažas sniegā. Bet bija samērā vienalga.
  
  Nu jā, tas komentārs manī jūtas izraisīja, ne komentārs, bet fakts, ka komentārs tur ir. Izgrūstīja manu mieru, padarīja mani stiprāku, bet nenogalināja.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:37 am
• Kad es izdomāju, ka skūšu galvu, smieklīgi, bet es iedomājos, ka tas Kaut Ko Mainīs.
  
  Garais stāsts īss, neko tas nemainīja. Nu ar domu Vispār neko.
  
  Šitie materiālie sīkumi ir augsti pārvērtēti, bet cilvēka prāts ir vājs, viegli pakļaujas ilūzijām.
  
  Es šodien distraktējos, java.sun.com lasīju kaut kādu rakstu par javas superzvaigžņu padomiem iesācējiem javistiem. Un tur tie padomdevēji bija kādi 10. Un pie viena padomdevēja apraksta bija rakstīts, ka viņš mācījies vienā [vidus]skolā ar Google dibinātāju vienu no abiem. Tik nožēlojami.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:42 am
• Bet nu tā fāze, kad neko nesaprotu, bet visiem tēloju ka saprotu, tas tik dīvaini. Un tak tie citi saprot, ka te viens iztukšītis mālē batonus, bet neko nesaka. Tātad divkosis esmu gan es, gan viņi.
  
  Bet no otras puses -- katram sava dzīve. Nu pateiks viņi man, ka es esmu ņe-aļo. Nu un? Kas no tā mainīsies. Tik par velti muti dzesēt. "Cik nožēlojams jauns cilvēks" haha. Ecce homo haha.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:46 am
• Jau divi kometāri pie Makdonaldīgā ieraksta. Jā, Makdonalda tēma ir karsta tēma, aktuāla. Bet es jūs, komentārus, nelasu! Godīgi, nelasu. Rakstiet cik uziet un ko uziet.
  
  Būtu labāk ņēmuši mani par piemēru un savos blokos rakstījuši. Ai nē, viņiem taču nav bloki, viņiem ir klabes un bloooogi. Es teicu viņiem, tev ir cita lieta, tevi es vispār nevaru nodefinēt.
  
  Nemāku nodefinēt.
  
  Bet nu tā sēdēt neko nedarīt es šobrīd nevaru, jo tas ir iracionāli, nepraktiski.
  
  Stāsti iz bērnības šobrīd negrozās galvā, viens grozās, bet tas ir mazsvarīgs, to nestāstīšu te.
  
  Patiesībā esmu par lepnu, lai 1) stāstītu šo stāstu 2) nodarbinātu sevi šo stāstu stāstot, JO man taču Labāki Svarīgāki Darbi jādara, ko nu Es ES te Ākstīšos.
  
  Mans viedoklis par komentāriem vispār ir tāds: komentāru paradigma ir fundamentāli salauzta tīmeklī. Pareizi būtu tā: katra cilvēka komentāri glabājas tā cilvēka īpašumā, nevis attiecīgās tīmekļa vietnes pārvaldībā. Bet! Vienreiz uzrakstīts komentārs vairs nebūtu maināms. Jā, tas stāv pie cilvēka. Bet mainīt nevar. Kā pierē iededzināta zīme. Kā uz pakauša ietetovēts simbols ar dziļi slēptu, tikai izredzētajiem saprotamu jēgu.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:56 am
• Dižens ir tas, kurš savas sliktās īpašības norok dziļi, apslēpj un ignorē. Tomēr vēl diženāks tas, kurš savas sliktās īpašības sakauj kaujā un iznīcina.
  
  Diženais Žāklis uzvarēja trejgalvaino sliktīpašību, un ciema ļaudis viņu sveica, iedeva par sievu skaisto rudmati Mēriju un dzīvoja viņi ilgi un laimīgi.
  
  Nekas nav tik smieklīgs kā nopietnība.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:59 am
• Tagad es parādīšu triku. Neburvju triku!
  
  Viens!!!
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:59 am
• Divi!!!!!!
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 12:59 am
• TRĪS!!!!! Bum-tada-dammmm!!!
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 01:00 am
• Triks izdevās, tagad makdonaldīgais ieraksts ar visiem saviem 3 komentāriem ir pazudis no šī bloka aktuālo ziņu lentes, pazudis arhīvā. Aprakts uz mūžiem, un es nekad vairs neuzzināšu, ko tu (vai jūs) tur iekomentēji. Gadās dzīvē arī tā. Cilvēks pūlējās, centās, vai arī vienkārši pavirši kaut ko ieskricelēja komentāru laukā, bet neviens to tā arī neizlasīja.
  
  Sami saka, ka es daudz zaudēju. Samiem vienalga. Sami dzīvei pieiet konstruktīvi.
  
  Es esmu uzvarētājs, kurš uzstāda reālistiskus mērķus.
  
  Nemāku es vēl ignorēt komentārus. OK. Tad aizvācu tos no acīm. Tas ir tik vienkārši, pamest distrakcijas sav behaindā.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 01:07 am
• Vēl es šodien (vakar) avīzē Телеграф izlasīju, ka rakstniekam nav jāhavo atgriezenisku saiti ar lasītājiem.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 01:11 am
• Nesen vienā TV šovā (jā es tos skatos) viens čalītis stāstīja, ka viņam patīk tā lieta (dziedāšana vai muzicēšana, neatceros), bet mācījies to viņš nav. Un tad Puķe viņam pajautāja, bet kāpēc tu nemācījies? Atbilde nesekoja.
  
  Labi, ka šajā epizodē es nesaskatīju līdzību ar sevi, jo es tak būtu traki pārdzīvojis par to.
  
  ES ES ES ES ES ES ES
  
  Ergs Pašrosis. Man ir gan atgriezeniskā, gan neatgriezeniskā saite, žēl tik ka abas līkas. Ha ha, cik lepni es izrādu savus trūkumus, sak skatieties, es tāds kroplis bet vienalga es labāks par jums visiem haha.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 01:19 am
• Ir tā, ka tagadne slīd laukā no pirkstiem, un tik ļoti gribas to noturēt, saglabāt, iekonservēt. Tas nestrādā, konservi pazūd arvien dziļāk zem jaunajiem žāvējumu blāķiem.
  
  Tagadni glābjot nākotne garām paiet. Tas ir ne garām, nē, nākotne nonāk konservos neizgaršota.
  
  Augstāk minētā situācija ir hipotētiska, neviens racionāli domājošs cilvēks tā nekad nedarītu, protama lieta.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 01:23 am
• Gleznot vārdu gleznas, tā, lai visi vārdi savās vietās, un neviena lieka vārda, un visi vārdi skaisti. Un veido daiļus rakstus.
  
  Kā sniegpārsliņas, tik daiļas, tik vienreizīgi neatkārtojamas, no mikroskopā saskatāmiem kristāliem sastāvošas, sirsniņas sildošas.
  
  Skaidrā ziemas dienā, kad ledus kristāliņi mirdz saules staros, skaistums ir neaprakstāms. Nenotverams, nesakonservējams, un es to apzinos, un nemaz nemēģinu konservēt, un tāpēc atslābstu un gūstu baudu, tagad un te sajūta ir lieliska.
• Comments have been disabled for this post.

• 12/11/08 01:31 am
• Viņš piespieda savus deniņus pie viņas pieres.
  
  Man sāp, viņa teica samtainā balsī, un viņš spītīgi atvirzījās.
  
  Es mēģināju dalīties savās izjūtās ar tevi, viņš teica. Bet, ja mans prāts nespēj pārvarēt pat dažus milimetrus miesas, kā gan lai dalos izjūtās ar viņiem, kuri ir vadu, klaviatūru un monitoru otrā pusē. Bezcers, dārgā.
• Comments have been disabled for this post.